Ievads:
Mantošanas tiesības cilvēkiem ir pazīstamas jau no sen seniem laikiem. Sākumā tām bija nerakstīta forma, kas izpaužas paražu un rituālu veidā. Ar laiku, cilvēces attīstības procesā, tos sāka pierakstīt. Tas padarīja mantošanas tiesības vieglāk pielietojamas. Tiesības atstāt un saņemt mantojumā varu, naudu, privilēģijas bija nozīmīgs faktors sabiedrības attīstībā. Līdzi cilvēces attīstībai, attīstījās arī mantošanas tiesības.
Mūsdienās mantošanas tiesības ir civiltiesību institūts, kas regulē attiecības, kas saistītas ar mirušā tiesību un pienākumu pāriešanu uz citām personām. Attiecībā uz mantošanas tiesībām gan Latvijā, gan Rietumeiropas valstīs ir spēkā divi pamatprincipi – testamenta atstāšanas brīvība un ģimenes interešu aizstāvība. Šie principi ir saistīti viens ar otru. To savstarpējās attiecības dažādos periodos un dažādās valstīs ir dažādas.
Mantošanas un ģimenes tiesības tradicionāli ir visstabilākais un konservatīvākais civiltiesību institūts. Pēdējā gadsimtā laikā mantošanas tiesības mainījušās maz, salīdzinot, piemēram, ar komerctiesībām, tomēr tās mainījušās lielā mērā salīdzinot ar to attīstību iepriekšējos gadsimtos. Pēdējā gadsimta laikā galvenokārt paplašinātas pārdzīvojošā laulātā mantošanas tiesības, atzītas vai nostiprinātas ārlaulības bērnu mantošanas tiesības, kā arī dažās valstīs sašaurināts mantotāju loks.
Katras valsts nacionālas tiesības ir savas mantošanas tiesības. Latvijā mantojuma tiesības ir apkopotas Latvijas Civillikuma otrajā daļā Mantošanas tiesības. Tajā ir iekļautas visas svarīgākas tiesību normas, kas regulē mantošanas procesu. Tāpat pastāv arī citi normatīvie akti, kuros ir iekļautas tiesību normas, kas regulē mantošanas kārtību, piemēram, Notariālais likums, Latvijas Republikas civilprocesa kodekss u.c.
Mantošanas tiesības sīki reglamentē to, kādā veidā notiek mantas pārmantošana. Tas, apraksta, kas un kādā veidā, kārtībā var mantot, ko šīm mērķim ir nepieciešams darīt, kādu atbildību nes mantinieks par mantojamu lietu u.c. svarīgas lietas, kuras ir nepieciešams fiksēt, lai mantinieks varētu pārmantot savā īpašumā mantojumu.
Tādas mana referātā mērķis būs dot priekšstatu par to, kas tad īsti ir mantošanas tiesības un kā tas darbojas. Tāpat arī pastāstīšu par veidiem, kā var mantot un kas īsti var saukties par mantinieku. Tāpat arī ir svarīgi noskaidrot to, kādā veidā mantojumu var iegūt, un kāda atbildība gulstas uz mantinieku iegūstot šo mantojumu.
…
