Māras, Laimas un Dieva izpratne senlatviešu tautasdziesmās

Visskaidrāk un arī visplašāk es par Māras aprakstu izlasīju Māras Zālītes
grāmatā ar nosaukumu „Kas ticībā sēts” [3].
Māru mitoloģijā apzīmē kā dievību – māti. Taču Mārai ir vairāki vārdi.
Latviešu tautasdziesmās zem dievības Māra slēpjas vēl daudz citi vārdi, ar kuriem
senie latvieši apzīmēja to pašu mīļo Māru, piemēram, Veļu māte, Dieva māte, Zemes
māte, Mūža māte, Dzīvības māte u.c. nozīmes.
Kā es uzzināju no izlasītajām grāmatām par Māras aprakstu un arī
tautasdziesmām, man radās iespaids, ka Māra ir tā dievība, kura ir bijusi klāt visos
cilvēka dzīves gados - gan bēdās, gan priekos. Tas vien, ka šī dievība ir nosaukta
sievietes vārdā, arī liecina, ka Māra vairāk palīdz sievietēm.
Nāc, Māriņa, pati dzert Ne katram mīļā Māra
Maza bērna kristībās. Zīda klāja paladziņu.
Tu pirmā atnesēja, Sieviņām vien paklāja
Grūtajās dieniņās.[3]
Tu pirmā šūpotāja.[3]
Šīs tautasdziesmas parāda, ka Māra ir jau klāt, sākot no bērna dzimšanas, tālāk
pavadot viņu kristībās. Iespējams, ka senajos laikos topošajām mātēm Māras tuvums
deva miera un siltuma izjūtu. Šeit Māru sauc par Dzīvības māti. Iespējams, ka Māra ir
izdomāts tēls, taču, pateicoties šim iedomu tēlam, daudzas sievietes ir jutušās drošas
gaidot bērnu un dodot viņam dzīvību.
…