Marija Montesori ir viena no tām izcilākajām personībām, kuras metodi pielieto vairākus gadus. Viņas pedagoģiskie uzskati ir aktuāli arī šodien.
Darba mērķis: veidot priekšstatu par M. Montesori personību un viņas pedagoģiskiem uzskatiem.
Darba uzdevumi:
iepazīties ar pieejamo literatūru par M. Montesori personību un viņas pedagoģiskiem uzskatiem.
apkopot iegūto materiālu.
Marija Montesori (1870 – 1952) ir pirmā sieviete, kura Itālijas universitātē studēja medicīnu un kļuva par šīs universitātes pirmo medicīnas zinātnes doktori. Viņa nodarbojās ar garīgi atpalikušu bērnu psiholoģijas zinātnisko izpēti, vēlāk studēja psiholoģiju un pedagoģisko darbību sāka 1898.gadā Turīnā.
Marijas Montesori metode vai arī sistēma vispirms saistāma ar viņas dibināto ”Bērnu namu” 1907.gadā Romā. 1912.gadā autoritatīvi pedagoģiskie izdevumi Montesori metodi kvalificē kā ”jaunu kustību audzināšanas jomā,” bet 1911.gadā Šveicē pieņem likumu par Montesori sistēmas ieviešanu visās Šveices vispārizglītojošajās skolās. 1912.gadā viņas sistēmu centās ieviest arī Anglijā, Indijā, Ķīnā, Meksikā, Korejā, Honolulu, ASV.
Marijas Montesori pedagoģiskā sistēma, balstīta uz bērnu mīlestību, ietver sevī arī cietsirdības un pacietības momentus. Viņas ideālais bērns ir tāds, kas rotaļājās tikai ar viņas – Montesori – rotaļlietām un turklāt viņš – bērns – alkst pēc zināšanām. Prof. Boids Montesori personības raksturojuma nobeigumā saka: ”Turpiniet bērna audzināšanu Montesori ”Bērnu nama” garā, un jūsu priekšā parādīsies personība, līdzīga pašai Montesori – uzticīga pozitīvajai zinātnei, ar ”pilīti” reliģijas, bet ar ļoti nabadzīgām estētiskajām interesēm.” Marijas Montesori pedagoģiskās idejas atbilda viņas laikmeta garam.…
