Ievads
„Brīvā audzināšana” idejas paudēja Marija Montesori jau 20. gs. sākumā izpelnījās lielu apbrīnu. „Brīvā audzināšanas” teorija ir humāna attieksme pret bērnu. Tā ir pret vardarbīgu attieksmi pret bērnu, kas apspiež bērna gribu, intereses un spējas. Esošais mācību process neattīsta bērna personību, bet gan otrādi-to gremdē. M. Montesori izstrādātā metodē bērnam tiek piedāvāts pēc viņa vēlēšanās nodarboties ar dažādiem didaktikas materiāliem, kas attīsta dzirdi, redzi, tausti. Skolotājs ir mācību procesa vērotājs, jo mācību procesā bērns pats atklāj savas darbības kļūdas un labo tās.
Mūsdienu skolu sistēmas uzspiež bērniem darīt konkrētos laikos konkrētas darbības un liek iegaumēt noteiktu informācijas daudzumu. ”Bērnu mājā” tiek ievēroti visi sensitīvie periodi un tādējādi bērns pats labprātīgi mācās, jo viņam nekas netiek uzspiests un no viņa neprasa konkrētā laikā apgūt konkrētas lietas. Bērns instinktīvi saprot, kad viņam kaut kas ir jāapgūst, piemēram, staigāšana. Mūsdienu sabiedrība vēlas kontrolēt visu, kas notiek, arī bērna attīstību.
Pētījuma objekts: pedagoģiskie uzskati
Pētījuma priekšmets: Marija Montesori
Darba mērķis: Izpētīt M. Montesori dzīves gājumu, pedagoģiskos uzskatus un analizēt viņas veikumu pedagoģijas vēsturē.
Darba uzdevumi:
1) iepazīties ar literatūru un informācijas avotiem par M. Montesori ieguldīto darbu pedagoģijas vēsturē ;
2) analizēt M. Montesori dzīves gājumu;
3) veikt anketēšanu dažādās vecuma grupās par M. Montesori devumu pedagoģijas vēsturē;
4) analizēt iegūtos rezultātus par M. Montesori devumu pedagoģijas vēsturē.
…