Es romānu „Vidusskola” lasiju ar īpašu aizraušanos.Šo romānu izvēlējos, jo padomāju, ka grāmatā teiktais var būt aktuāls.Tā arī notika.
Galvenā varone Guna iemīlējās. Šī mīlestība viņai bija pirmā. Guna daudz domāja, sapņoja par šo mīlestību. Pēc tam, viņa saprata, ka jūtas nav patiesas, nav abpusējas.Viņa vīlās, sirs lika aizdomāties, ka mīlestība tikai sāpina.Vai mīlestību drīks iegremdēt ūdenī un aizmirst? Pēkšņi, Guna satika cilvēku, kas viņu patiešām cienija un mīlēja.Viņa baidijās iesākt jaunas attiecības ar kādu, baidijās, ka atkal sāpēs.Bet vai ir jābaidās no mīlestības?Tomēr viņa riskēja, paļāvās uz šīm jūtām.
Vai mīlestība var būt tikai pret vienu cilvēku? Guna iemīlējās no jauna, un jau citā cilvēkā, varbūt tā ir tikai pašas sevi mānīšana?
Guna ir palikusi liela un gudra. Tagad viņai nebija bail ne no sirds sāpēm, ne no vilšanās, ne no nodevības. Gadi un pirmā mīlestība bija viņu uzaidzinājuši. Guna jau zināja, kā tas ir, kad pazaudē tuvu cilvēku un mīlestību. Viņa par mazu sapņotāju , ir izaugusi par lielu, stipru meiteni.
Es izsecināju pati priekš sevis jau daudz reiz dzirdēto frāzi-”ne vienmēr mīlestība ir patiesa”. Cilvēks var domāt, ka tā ir īstā mīlestība, bet tā nav.Mani šīs romās lika aizdomāties par daudzām problēmām, kuras aizskar katru cilvēku viņa dzīvē.
Māris Druva dzimis 1950. gada 2. augustā Omskas apgabalā Belastokas sādžā. Pirmie seši savas dzīves gadi pavadīti Krievijā. Spilgtākās atmiņas saglabājušas par Ziemassvētkiem, jo 1956. gadā tieši Ziemassvētkos kopā ar vecākiem Māris Druva atgriežas savā dzimtajā pusē.
Septītai dzīves gads tiek pavadīts Bukaišu pagasta „Mažārēs” , bet no 1957. gada Māra dzīve ir saistīta ar Auci. Te uzsāktas arī skolas gaitas Auces septiņgadīgajā skolā. Laika gaitā tiek uzcelta māja Bēnes ielā 42, kur Māris dzīvo arī šodien. Pēc pamatskolas beigšanas, Māris turpina mācīties Auces vidusskolā, kuru pabeidza 1969. gadā. Tad sekoja divi studiju gadi Latvijas Universitātē filoloģijas fakultātē neklātienē un darbs Auces remontkantorī. No 1971- 1974. gadam Māris ir cieši saistīts ar Rīgas kinostudiju, kur strādā par apgaismotāju. Šajā periodā viņš līdzdarbojas dažādu filmu uzņemšanā. 1974-1978. gadā studijas LVK kultūras un valsts zinātņu fakultāte. Pēc studijām 1978. gadā māris atgriežas Aucē un strādā Auces kultūras namā kā mākslinieciskās daļas vadītājs. Dzībe pilsētā kļūst rosīga, pateicoties Māra iestudējumiem. No 1980- 1981. gadam Māris strādā Auces vidusskolā par pionieru vadītāju. Galveno vērtību piegrieza skolēnu dramatiskākolektīva darbībai. No 1981- 1983. gadam celtnieka un kurinātāja darbs fabrikā „Jūrmala”. 1983. gada rudens. Māris ir Vecauces kluba vadītājs. Šajā laikā Aucē viesojas gan pieredzējuši, gan jauni aktieri, tāpat arī notika koru koncerti, mūziķu festivāli. Šajā laikā Māris velta sevi literāram darbam. …
