Marta Rudzīte "Latviešu un lībiešu valodas savstarpējā ietekme"

Pašā raksta "Latviešu un lībiešu valodas savstarpējā ietekme" sākumā Marta Rudzīte lasītāju ievada domā par divvalodību, ilustrējot to ar krievu un latviešu valodas līdzāspastāvēšanu mūsdienās, pamatojot šādu uzskatu ar igauņu valodnieka P. Aristes teikto, ka latvieši un lībieši daudzviet dzīvojuši jaukti, tādējādi veicinot dažādu īpatnību pāriešanu no vienas valodas otrā. Autore ar šo rakstu nepretendē uz plaša pētījuma statusu, drīzāk gan cenšas apvienot galvenās baltistu un somugristu idejas par lībiešu un latviešu valodas savstarpējo ietekmi, pamatojoties uz apgalvojumu, ka šo jautājumu vairums pārsvarā skata tikai no vienas puses1. Viņasprāt, ir svarīgi nezaudēt to lībiešu kultūras mantojumu, kāds vēl saglabājies, un tā izprašanai svarīgi ir pētīt arī lībiešu valodu un tās attiecības ar kaimiņtautu valodām2, ņemot vērā, ka šajā gadījumā ietekmējušās abas puses3.
Blakus vēstures avotiem par kādreizējo cilšu sadalījumu tagadējā Latvijā, proti, lībiešu un baltu (kuršu, zemgaļu, sēļu, latgaļu) apdzīvotajām teritorijām, Marta Rudzīte noteikti min lingvistiskos avotus, sevišķi izloksnes un vietvārdus4. Vietvārdus viņa šajā rakstā neaplūko – to etimoloģizēšana ir sarežģīta5 – , bet pievēršas dialektiem, akcentējot lībisko dialektu, taču atzīmējot, ka ne tajā vien sastopamas lībiešu valodas ietekmes pazīmes, lai arī par jau atspēkotu uzskatāms uzskats, ka latviešu valoda radusies, sajaucoties lietuviešu un lībiešu valodai6.
Divvalodība, kā uzskatāms, radusies, lībiešu sabiedrībai kā otru ikdienā lietojamu valodu pieņemot latviešu valodu7, taču tās lietojums par īsti latvisku nav uzskatāms, jo lībieši tekstus latviešu valodā veidojuši, tos burtiski pārtulkojot no savā valodā izveidotiem.…