Māstrihtas līgums

Pirms Māstrihtas līguma.
Vairākus gadsimtus Eiropa ir bijusi skatuve uz kuras norisinājušās asiņaini kari. No 1870 – 1945 gadam Francija un Vācija cīnījās viena ar otru trīs reizes, kā rezultātā bija ļoti lieli cilvēku zaudējumi.
Vadošie Eiropas līderi secināja, ka vienīgais veids, kā saglabāt mieru ir apvienojoties ekonomiski un politiski. [1.]
Konkrētas rīcības apvienošanā notiek pēc Otrā pasaules kara. Konkrētāk šie spertie soļi bija 1948.gadā Hāgā dibinātā starptautiskā Eiropas kustība, kuras viens no galvenajiem mērķiem bija nacionālo valstu suverenitātes un neatkarības likvidēšana un Eiropas Savienības vai Eiropas Savienoto Valstu izveide.
Eiropas savienības veidošanās posmi:
1950. gads. Francijas premjerministrs Roberts Šūmans un ekonomists Žans Monē iesaka valstīm kopīgi pārvaldīt Eiropas valstu ogļu un tērauda resursus. [2.] Mērķis bija nodrošināt kontroli pār rūpniecību, kur izveidot pārnacionālu kontroli.
1951. gads. Plāns tiek īstenots – tiek parakstīts Parīzē līgums par Ogļu un tērauda kopienas (EOTK) izveidi.
1952. gads. Parīzes līgums stājas spēkā. [3.]
1957. gads. 25.marts Romas līgumi – tiek izveidotas Eiropas atomenerģijas kopienas (EAK) un Eiropas ekonomikas kopienas(EEK).[2.] 1995. gadā EOTK pārstāvji Mesīnes sanāksmē nolemj virzīties uz priekšu un izveidot kopēju Eiropas preču tirgu. Tiek izveidota Eiropas kopiena(EK). [3.]
1986. gads Vienotais Eiropas akts. Vienojas izveidot kopēju tirgu (termiņš – 1992. gads). [2.]

…