Ievads
Šodien esam jau pieraduši pie termina „masas” lietojuma ikdienā. Šis vārds parādās itin visur – runājot par masu sabeidrību, masu medijiem, masu ražošanu un patēriņu, masu apziņu, komunikāciju utt.. Liekas, nav nekā tādas parādības mūsu dzīvē, kam ar laiku nevarētu piešķirt kategoriju – masu.
Indivīda un masas savstarpējās attiecības mūsdienu sabiedrībā ir kļuvušas par aktuālu problēmu jeb vienkārši jautājumu par kuru var spriest dažādos tautu slāņos, masu medijos. Jaunā gadsimta cilvēcei ir tieksme nonivelēties, kļūt vienādai un nolīdzināties. Starp vairākiem cilvēkiem sāk izzust vēlme izcelties masu sabiedrībā, visi kļūst vienkrāsaini, topot par vispārēju vidusslāni, kas ievelk sevī ikvienu neļaujot atšķirties nekādā jomā.
Globalizācijas un tehnisko jauninājumu laikmets daudzas lietas padarīja pieejamas lielākai daļai cilvēku – vairakums pasaules iedzīvotāju paši izvēlās, ko skatīties, ko pirkt un ko izmantot no piedāvāto lietu un informācijas spektra plašuma.
Sava darbā es apskatīšhu jēdziena „masa” traktējuma transformācijas no antīkā perioda līdz 20. gadsimta beigām. Apkopojot pazīstamu pētnieku atziņas, es iegūšu priekšstatu par jēdziena traktējumu. Savā darbā izmantošu tādu pētnieku atziņas, kā Eliass Kaneti, H. Blumers, D. Bells, H. Ortega-i-Gassets, Marks, Nīče, Tards, Moskoviči un citu.
Pirmās sadaļas ietvaros došu ieskatu masu jēdziena traktējumam no antīkā perioda līdz 20. gadsimtam. Pārējo divu nodaļu ietvaros apskatīšu jēdziena transformācijas 20. gadsimta pirmajā un otrajā pusē. Nobeigumā centīšos definēt, pēc manām domām, galvenākus secinājumus.
1. Masu traktējums no antīkā perioda līdz XX gadsimta sākumam
Par masas fenomenu gaišākie prāti sāka aizdomāties vēl antīkas periodā. Senlaiku domātāji centās sniegt savu traktējumu masām.
Platons uzskatīja, ka lielāka iedzīvotāju daļa ir bars, ar kuru nevajadzētu komunicēt. Viena no šī bara, demosa īpašībām ir tā vulgārs raksturs. Baru Platons nosauc par spēcīgu zvēru, kas ir apveltīts ar pietiekamu fizisku spēku, lai pildītu smagu fizisku darbu. Traktējot masu kā cilvēku baru, Platons arī politisko vadību redz kā prasmi šo mežonīgo baru apvaldīt. Politiķus domātājs salīdzina ar ganu un suni, bet iedzīvotāju baru – ar aitām, kuras jāpieskata un pret kurām jāattiecas kā pret primitīviem radījumiem. …