Ievads
Lai arī Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts kopš 2004. gada, tomēr Latvijas iedzīvotāju vidū joprojām ir aktuāls informētības un izpratnes jautājums par Eiropas Savienības institūciju darbību. Nepietiekama informētība nereti kļūst par iemeslu kļūdainai faktu interpretācijai, nepareizai izpratnei par Eiropas Savienības darbību, arī nepietiekamai fondu apguvei, kā arī zemajam atbalstam Eiropas Savienībai, līdz ar to ir ļoti būtiski uzlabot informētības līmeni par Eiropas Savienības institūciju darbību. Viens no galvenajiem informācijas ieguves avotiem par Eiropas Savienības institūcijām ir masu mediji, kuru darbība Latvijā tiek vērtēta neviennozīmīgi, līdz ar to pētījuma ietvaros autore analizēs cēloņsakarības tādu divu nozīmīgu faktoru starpā kā informētības līmenis par Eiropas Savienības institūcijām Latvijas sabiedrībā un informācijas daudzums un kvalitāte par Eiropas Savienības institūcijām masu medijos.
Darba ietvaros autore vadīsies pēc sekojoša izpētes jautājuma : Kā masu mediji ietekmē Latvijas iedzīvotāju informētību par Eiropas Savienības institūcijām?
Pētījuma ietvaros tiek izvirzīta sekojoša hipotēze: Masu mediji sniegtā ā informācija izraisa zemu Latvijas iedzīvotāju informētības līmeni par Eiropas Savienības institūcijām.
Autore izvirza sekojošus uzdevumus :
• Iepazīties ar masu mediju skaidrojumu no teorētiskā skatu punkta un apzināt galvenos masu mediju veidus, identificēt tiem raksturīgās pazīmes un īpašības, kā arī pievērsties masu mediju specifikai Latvijā,
• Apskatīt valsts definētās pamatnostādnes komunikācijai ar sabiedrību Eiropas Savienības jautājumos
• Izstrādāt anketu un veikt anketēšanu,
• Apkopot un analizēt anketēšanā iegūtos rezultātus – pētīt Latvijas iedzīvotāju informētības līmeni par Eiropas Savienības institūcijām un izvērtēt masu mediju sniegtās informācijas daudzumu un kvalitāti pēc Latvijas iedzīvotāju domām
• Fiksēt un skaidrot cēloņsakarības starp iedzīvotāju informētības līmeni un masu mediju sniegtās informācijas vērtējumu
Pētījumā autore izmanto kvantitatīvo pētījuma metodi anketēšanu. Darbs sastāv no divām daļām – no teorētiskās un empīriskās daļas. Teorētiskajā daļā autore aplūkos masu medijus, to funkcijas un veidus, sniegs nelielu ieskatu masu mediju darbībā Latvijā, kā arī pievērsīsies pamatnostādnēm komunikācijas procesā ar sabiedrību jautājumos par Eiropas Savienību . Savukārt empīriskajā daļā autore analizēs anketēšanā iegūtos rezultātus un pievērsīsies Latvijas iedzīvotāju informētības līmenim par Eiropas Savienības institūciju darbību, apskatīs masu mediju sniegtās informācijas kvantitatīvos un kvalitatīvos rādītājus, kā arī pētīs cēloņsakarības starp abiem rādītājiem. Kā galvenie autori, kuru darbus autore izmantos teorētiskajā daļā, ir minami D. Korners (J. Corner), H. Semetko ( H. Semetko), D. Smits (J. Smith) un S. Veinberga. Empīriskā daļa savukārt tiek veidota balstoties uz anketēšanas rezultātiem, pieturoties pie teorētiskajā daļā izstrādātā ietvara.
…
