Masu saziņas līdzekļu loma mūsdienu sabiedrībā arvien pieaug, jo tikai masu komunikācija vislabāk indivīdam var nodrošināt nepieciešamo informāciju. Un tieši no masu saziņas līdzekļu kvalitātes ir atkarīgs, cik objektīva, patiesa un vispusīga informācija sasniegs katru indivīdu.
Sabiedrības visai augstie uzticēšanās reitingi masu saziņas līdzekļiem liecina, ka tie ir būtiski politiskā procesa dalībnieki. Mediji ne tikai atspoguļo procesu norisi, bet arī ietekmē citus iesaistītos dalībniekus.
Ņemot vērā, ka masu saziņas līdzekļi spēlē ļoti nozīmīgu lomu sabiedrības viedokļu veidošanā, tiem ir arī ļoti nozīmīgs statuss demokrātijas stiprināšanā un veicināšanā. Masu saziņas līdzekļi ļauj cilvēkiem īstenot savas tiesības uz vārda brīvību, kuras nosaka Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10.pants, kā arī tiesības uz informācijas brīvību, tiesības iegūt dažādu informāciju no dažādiem avotiem. Tiesības brīvi paust savus uzskatus ir būtisks demokrātiskas sabiedrības pamats, tas ir viens no pamatnosacījumiem sabiedrības un indivīda progresam.
Tiesības brīvi paust savus uzskatus var attiecināt ne tikai uz informāciju vai idejām, kas tiek uztvertas labvēlīgi vai uzskatītas par neaizvainojošām, vai arī pret kurām attieksme ir vienaldzīga, bet arī uz tām, kas apvaino, šokē vai satrauc valsti vai jebkuru sabiedrības sektoru. Tādas prasības izvirza tāds plurālisms, iecietība un liberālisms, bez kuriem nav iedomājama demokrātiska sabiedrība”. Vārda brīvība nenoliedzami ir saistīta ar zināmu devu negatīvas informācijas, ar kritisku vērtējumu, kā arī ar indivīdam nevēlamas informācijas publiskošanu. [7]
Masu saziņas līdzekļi var palīdzēt veicināt savstarpējo saprašanos un iecietību starp indivīdiem, grupām un valstīm, tādēļ valdībai ir jānodrošina labvēlīga vide, kur medijiem attīstīties, kā arī jāgarantē mediju neatkarība.…
