Pirmais, ko, šajā pasaulē ierodoties, sastapām, ir māte. Pirmais, par ko iedomājāmies, kad bērnībā bijām spēlējoties sasitušies, bija- gribu pie mammas! Mamma palīdzēs, mamma vienmēr būs blakus, ja mums to vajadzēs.
Māte nav tikai abstrakts radījums, kam lemts mūs auklēt. Māte ir arī sieviete un personība pati par sevi, lai kā mums reizēm negribētos to atzīt.
Ikdienā bieži pat neaizdomājamies, ko mums nozīmē māte un ko mātei nozīmējam mēs. Mātes loma mūsu dzīvēs nav viegli aprakstāma. Tomēr daudzi latviešu rakstnieki to ir mēģinājuši darīt, tāpēc šajā darbā apskatīšu mātes tēlu dažādos literāros darbos, saistot to ar mātes aprakstiem . Konkrētāk es darbā apsktīšu tēmu māte literatūrā. Pirmais un spilgtākais, par ko rakstīšu, ir romāns “Aka” (autore Regīna Ezera). Darbā parādās smalki stīgots cilvēku savstarpējo attiecību samezglojums. Dažādā attieksme pret bērniem , divu māšu attēlojums. Kā nakamais darbs, kuru es izvēlējos, ir “Raudupiete” (autors Rūdolfs Blaumanis). Māte šajā darbā parādās kā ļauns cilvēks. Kā trešo no darbiem izvelējos R. Blaumaņa lugu “Pazudušais dēls” parādās vecāku attieksme pret saviem bērniem, mīlestības plūsmā, kura rodas ikviena cilvēka sirdī, sāpēm un vilšanos cilvēka neapdomīgai rīcībai.
Romānā „Aka” ir iespējams salīdzināt divu sieviešu attiecības. Mātes un vīrmātes Alvīnes un Lauras, mātes, sievas un vedeklas ,attiecības.
Alvīnes dēls Rihards ir cietumā. Diezgan vecajās mājās dzīvo Alvīne, Laura un divi bērni Māris un Zaiga. Sievietes mājās veic arī vīriešu darbus, labo aku, zāģē malku.
Māju tuvumā parādījies kāds vīrietis, makšķernieks no Gobām. Mājās tiek runāts vienīgi par Rihardu, kas Laurai jau sen ir apnicis, skatoties uz Alvīni, Laurai liekas viss bezcerīgi:
„Sakumpusi, ar zemu noliektu galvu Alvīne atgādināja sērojošu mātes skulptūru, no viņas dvesa bezcerīga vientulība, un Lauru pārņēma žēlums.” [1;17]
Alvīne ir gados vecāka sieviete, kurai piertūkst sava dēla, kurš izcieš sodu cietumā. Viņai ir smagi, jo ļaudis aprunā viņu un visu viņas ģimeni. Alvīnei gribētos, lai dēls būtu viņai līdzās palīdzētu, atbalstītu, parunātos. Viņas tēls romānā ir parādīts kā bēdu nomākts, sērojošs. Alvīne ir samierinājusies ar visu un pieņem dzīvi, kāda tā ir.…
