Ievads
Sādas tēmas izvēli pamatojam ar to, ka jebkurai sievietei matiņu likvidēšana ir aktuāla jebkurā laikā un vietā, neatkarīgi no vecuma. Sieviete, kas rūpējas par savu ārējo izskatu un vēlas justies ērti jebkurā situācijā ir padomājusi ne tikai par apģērbu, grimu, frizūru un higiēnu, bet arī par nevēlamā apmatojuma likvidēšanu. Lai justos komfortabli, matiņu likvidēšana ir neatņemama sastāvdaļa. Mūsdienās šī tēma ir kļuvusi daudz aktuālāka kā pirms vairākām desmitgadēm, rodas arvien vairāk matiņu likvidēšanas paņēmieni. Tādēļ gribējām apkopot šos paņēmienus, uzzināt, kurš matiņu likvidēšanas veids ir vispopulārākais sieviešu vidū, cik sievietes vispār ir informētas par dažādajiem matiņu likvidēšanas paņēmieniem, kurš no tiem ir visefektīvākais un vai sievietes matiņu likvidēšanu veic pašas, vai uztic to speciālistiem. Kā matiņu likvidēšana tiek veikta atkarībā no sieviešu vecuma.
• Darba nosaukums-„Matiņu likvidēšana”
• Darba mērķis ir uzzināt sieviešu vidū populārāko matiņu likvidēšanas veidu, kādus matiņu likvidēšanas paņēmienus sievietes zina, kurš no tiem ir visefektīvākais, vai matiņu likvidēšana viņām šķiet sāpīga, kurās ķermeņa daļās visbiežāk tiek likvidēti matiņi un vai sievietes matiņu likvidēšanu veic pašas, vai uztic to speciālistiem, kā arī uzzināt kosmetologu viedokli par aktualitātēm matiņu likvidēšanā, par matiņu likvidēšanas tendencēm sieviešu vidū.
• Darba uzdevumi:
1) apskatīt pieejamo literatūru, veidojot teorētisko bāzi
2) veikt anketēšanu sievietēm dažādās vecuma grupās
3) intervēt kosmetologus, uzzināt viņu viedokli un galvenās tendences
4) apkopot anketu iegūtos rezultātus un analizēt intervijas
• Pētījuma priekšmets-veselības mācība
• Pētījuma bāze- sievietes dažādās vecuma grupās
• Darbā izmantotās metodes- literatūras izpēte un analīze, anketēšana, intervijas, iegūto datu analīze
• Darbs sastāv no titullapas, ievada, anotācijas (latviešu un svešvalodā), literatūras apskata (4 nodaļas, 6 apakšnodaļas), pētniecisko darbu analīzes, secinājumiem, literatūras saraksta, pielikuma.
1. Literatūras apskats
1.1. Āda un tās uzbūve
Āda ir orgāns, kas atdala ķermeņa iekšējo vidi no ārējās. Tā kopā ar matiem, nagiem un dziedzeriem veido segaudu orgānu sistēmu, kas ir lielākais cilvēka organisma orgāns. Segaudu sistēmas kopējais laukums ir 1,5-2 m², un tā sastāda 7% no cilvēka kopsvara. Ādas biezums dažādās ķermeņa daļās ir atšķirīgs, parasti tas ir 1-2 cm. Arī ādas elastība dažādās ķermeņa vietās atšķiras. Caur ādu izdalās sviedri, kā arī sekrēts no tauku dziedzeriem, kas ādu padara elastīgu un neļauj tai izžūt. Ādas sastāvā ir ūdens (70%), proteīni kolagēns, elastons (25,5%), lipīdi (2%), mikroelementi (0,5%) un citas vielas (2%).
Ādas galvenās funkcijas ir:
• norobežot ķermeņa iekšējo vidi no ārvides.
• nodrošināt organisma aizsardzību pret kaitīgo vides ietekmi
• regulēt dažādu vielu izvadīšanu no organisma, kā arī vielu uzsūkšanos
• uzturēt konstantu ķermeņa temperatūru (heomstāzi)
• nodrošināt sajūtu uzveršanu
Āda sastāv no trim slāņiem: virsādas, īstās ādas, zemādas. Turpmāk apskatīsim katru no tiem sīkāk. (8) (1. att.)
Virsāda(epiderma)- tā ir ādas virsējais slānis, ko veido epitēlija šūnas, ko iedala 5 kārtās: bazālā, dzeloņainā, graudainā, spīdošā un raga kārta. Raga kārta veidojas no epitēlija šūnām, kas tuvojoties ādas virskārtai uzkrāj ragvielu, pakāpeniski atmirst, izveidojot nedzīvu šūnu kārtu. Epitēlija šūnas virsādas dziļajos slāņos aktīvi dalās un aug, aptuveni 30 dienu laikā uzaugot līdz raga kārtai. Epiderma nodrošina ķermeņa aizsardzību pret mikrobiem un infekcijām.
Īstā āda (derma)- ādas vidējais slānis, kas sastāv no blīviem saistaudiem, to iedala kārpiņu un tīklainajā kārtā. Kārpiņu kārtā atrodas daudz šūnu, nervu, asins kapilāru, sviedru dziedzeru, tauku šūnu un matu maisiņu. Šeit esošie tauku dziedzeri ir saistīti ar matu maisiņu, to izdalītie tauki plānā kārtiņā noklāj matu un ādas virskārtu, kas tad arī pasargā no ķīmisko un fizikālo faktoru iedarbības. …
