Jelgavas pilsētas medicīnas, farmakoloģijas un ārstniecības iestāžu vēsture ir sena un vēl pilnībā neizpētīta. Ārstniecības iestāžu un medicīnas vēsture paver ieskatu uz Jelgavas cilvēku dzīvēm un notikumiem, kas ietekmējuši medicīnas attīstību Jelgavā pēc Otrā pasaules kara. Jo tieši dažas nozīmīgas ārstniecības iestādes ir ietekmējušas medicīnas attīstību Latvijā.
Mūsuprāt, ir svarīgi zināt, lai citi saprastu kā medicīnas vēsture ir attīstījusies un ietekmējusi Jelgavas un arī Latvijas cilvēku dzīvi pēc Otrā pasaules kara. Kādas nozīmīgas lietas tā ir mainījusi ne tikai Jelgavas vēsturē, bet arī Latvijas vēsturē.
Tāpēc darba tēma : Medicīnas, farmakoloģijas un citu ārstniecības iestāžu vēsture Jelgavā.
Darba mērķis: Izpētīt medicīnas, farmakoloģijas un ārstniecības iestāžu attīstību Jelgavas pilsētā pēc Otrā pasaules kara.
Darba uzdevumi:
1.Sameklēt informāciju par medicīnas, farmakoloģijas un ārstniecību iestāžu vēsturi Jelgavā pēc Otrā pasaules kara.
2.Izanalizēt iegūtu informāciju par medicīnas, farmakoloģijas un ārstniecību iestāžu vēsturi Jelgavā pēc Otrā pasaules kara.
3.Apkopot iegūtu informāciju par medicīnas, farmakoloģijas un ārstniecību iestāžu vēsturi Jelgavā pēc Otrā pasaules kara.
Jelgavas slimnīcai ir nepilnu 200 gadu vēsture. Laika gaitā Jelgavas slimnīca ir izaugusi, pārdzīvojusi citas stacionārās ārstēšanas iestādes, veiksmīgi pārcietusi valstiskās atjaunošanas grūtības. Garajos pastāvēšanas gados ir glābtas cilvēku dzīvības, darba spējas atguvuši neskaitāmi Jelgavas un tās apkārtnes iedzīvotāji. Jelgavas slimnīcā strādājuši ievērojami ārsti, piemēram, Ringolds Čakste (1898-1967), Teodors Lācis (1881-1962), māsas un slimo kopējas, par kurām vēl šodien stāsta leģendas.
Jelgavas pilsētas slimnīcas aizsākums ir 1824.gadā, kad Driksas upes tuvumā, bijušajā hercoga staļļu ēkā atklāja tā laika pirmo slimnīcu Jelgavā - Sabiedriskās aizgādības kolēģijas slimnīcu. No 1918. līdz 1921.gadam pilsētas slimnīcas direktors bija Pāvils Strautzels. 1919.gadā pilsētas slimnīcā bija 250 gultas un strādāja 7 ārsti. 1921.gadā ēkas bija kļuvušas nepiemērotas slimnīcas vajadzībām, un to pārvietoja uz Paula ielu 16 (vēlāk Pulkveža Kalpaka ielu 18 un Slimnīcas ielu 16), daļēji aizņemot tur esošās Diakonisu slimnīcas telpas.
Diakonisu slimnīca tika dibināta 1865.gadā kā Diakonisu nama sastāvdaļa. Tajā strādāja diakonises - mūķenes, kuras tika apmācītas žēlsirdīgās māsas darbā, un kuras bez atlīdzības savu darbu veltīja slimniekiem. Te galvenokārt ārstēja acu slimniekus (1881.gadā dibināja acu klīniku ar 30 gultām, vadītājs bija oftalmoloģijas pamatlicējs Latvijā Kārlis Valdhauers), slimniekus ar lipīgām slimībām, kā arī kopa nabagos un nespējniekus. …
