Medus ir viens no retajiem dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktiem, kas nonāk mazumtirdzniecībā bez pārstrādes. To lieto kā dabīgu, veselīgu un enerģētiski bagātu pārtikas produktu. Pār medu zināja arī pirmatnēji civēki, tas bija vienīgais salds produkts,pieejams viņiem. Ņemot vērā medus dabīgās īpašības un diētisko izmantošanu, liela vērība tiek piegriezta tā kvalitatīvajām īpašībām, kuras tiek īpaši rūpīgi kontrolētas. Medus kvalitātes standartus nosaka valstu nacionālie nolikumi, starptautisku organizāciju prasības un valstu direktīvas.1
Medus izšķir:
pēc izcelsmes
pēc iegūšanas
pēc garšas un aromata
pēc krāsas
pēc konsistences
Pēc izcelsmes medu iedala: 1)naturāls ziedu medus, 2)naturāls lapu medus, 3)naturāls jauktais medus, 4)makslīgais.
Ziedu medus tiek iegūts bitēm pārstrādājot nektāru. Nektārs pārsvarā izdalās no augu ziedos esošiem nektārijiem. Ziedu medu iedala: 1) monoflorais, 2) poliflorais.
Monoflorais medus ir ievākts no vienas augu sugas ziediem, piemēram, liepu, viršu, bišu amoliņa un rapša medus.
Poliflorais ir ievākts no dažādu augu sugu ziediem. Latvijā pārsvarā viss medus ir poliflorais ar dažiem augstāk minētiem izņēmumiem, kas arī var nebūt katru gadu. Polifloro medu parasti nosauc pēc tā izcelsmes vietas, piemēram, pļavu, kalnu, mežu vai augļu dārzu medus.
Lapu medus var būt divējādas izcelsmes: 1) no izsvīduma, kas radies augam caur atvārsnītēm izdalot saldu šķidrumu, 2) no kukaiņu vielmaiņas galaproduktiem. Lapu medus visvairāk tiek ievākts no liepu, kļavu, ievu, ķiršu un ozolu lapām.
Bites bieži kārēs ienes gan ziedu medu, gan lapu medu un pēc medus izsviešanas no kārēm iegūst jauktu medu.
Mākslīgais medus To iegūst sajaucot dabīgo medu ar invertētu cukuru un no tā nav nekāda labuma.…
