Kā iespējams noteikt, vai cilvēks melo? Kādi signāli var nodot cilvēku kurš melo? Neverbālo krāpšanas žestu atpazīšana var izrādīties par vienu no svarīgākajiem novērošanas spēju veidiem, kādu cilvēks var apgūt.
Nekur neuzgāju šādu pavedienu, tāpēc pamēģināšu padiskutēt par melu jautājumu. Ik viens no mums kaut reizi dzīvē ir samelojis. Un tāpēc ir vai nu vinnējis vai zaudējis, bet vienalga ir palikusi tāda sajūta, ka kaut kas ir izdarīts nepareizi. Un tomēr, kas īsti ir meli un kādi meli ir piedodami? Vai ārsts kurš melo pacientam zinot, ka pēc pāris dienām cilvēks mirs, rīkojas pareizi? Bet vai cilvēks, kurš mēģina palīdzēt otram cilvēkam tādēļ izlietoties par kādu citu rīkojas pareizi? Vai mērķis šajā gadījumā attaisno līdzekļus? Un kā tad īsti lai atpazīst melus? Un kur beidzas tā robeža, kad meli tiek uzskatīti par sīkiem meliņiem un, kad meli pēkšņi sāk traucēt dzīvot?
Runājot par ārstiem, tas ir atkarīgs no situācijas. Parasti pacienti paši nojauš, ka nekas labs nav gaidāms, ja jau ir jāveic tāda veida pārbaudes. Ārstam ir jāredz vai pacients ir gatavs to uzklausīt no trešās personas, vai tomēr labāk, ja to pasaka kāds, kas ir no ģimenes loka, vai kāds, kam pacients uzticas.
Vai mērķis attaisno līdzekļus? Es domāju, ka jā! Un tu to nekad neuzzināsi, ja nepamēģināsi. Vai ir vajadzīgi mazie meliņi? Neapšaubāmi. Tādejādi ir iespējams gūt kādu labumu sev, tai pašā laikā pasargājot kādu citu.
Meli ir gandrīz viss, kas nav patiesība. Jā, var jau mānīties un muļķot, bet tie šā vai tā savā pamatā paliek meliņi.…