Secinājumi
Zinātniskā pētnieciskā darbā tika izvirzīta hipotēzi: visbiežāk jaunieši melo saviem tuviniekiem un melojot jūtas vainīgi par to. Veicot šo pētījumu, autores daļēji apstiprināja hipotēzi . Jaunieši visvairāk melo saviem draugiem nevis tuviniekiem, taču melojot tomēr jūtas vainīgi par to. Līdz ar to hipotēze tikai daļēji apstiprinās.
Tāpat arī viens no autoru mērķiem bija noskaidrot melošanas iemeslus. Vīrieši melo, lai nebūtu jāuzņemas atbildību par kaut ko izdarītu, un visbiežāk melo par savu darba vietu, mašīnu un dzīves apstākļiem. Sievietes toties vairāk melo par savu izskatu. Autores uzzināja to, ka cilvēki sāk jau manipulēt no pašas bērnības un to dara gan apzināti, gan neapzināti.
Pētot jauniešu psihiskās attīstības raksturojumus autores noskaidroja, ka šajā vecuma posmā būtiskākais ir identitātes meklēšana, sociālās lomas, profesionālās piemērotības meklēšana, abstraktās domāšanas nostiprinašana, intimitātes pieaugums attiecībās ar vienaudžiem.
Tāpat izpētīta atšķirība starp „baltajiem” meliem un meliem, manipulāciju, lai spētu atšķirt melošanas veidus un būtu vieglāk atklāt melu iemeslus. Zinātniski pētnieciskajā darbā ir apskatīts arī vecumposmu galvenās īpatnības, lai autores spētu izprast cilvēka attīstības gaitu, kura iet ciešā saskarsmē ar melu attīstību.
Veicot aptauju, autores uzzināja, vairāk pa saviem vienaudžiem un viņu saskarsmi ar meliem. Vecumā no 15 līdz 18 gadiem lielākā daļa aptaujāto atzīst, ka melo katru dienu. Sakarā ar to, ka autoru un skolotājas pieredze liecina to, ka ir tieši tā, tiek pieļauta doma, ka, arī aizpildot anketu, lielāka daļa respondentu ir atbildējuši patiesi, par to arī liecina kontroles jautājumi. Ataujatie visbiežāk melo saviem draugiem, tikai trešajā vieta skolotāji un radinieki. Melojot aptaujātie pārsvarā jūtas mokoši, vainīgi, taču ir pietiekoši daudzi kuri jūtas bravūrīgi, mazāk jūtas pašapmierināti un nevainīgi.
Mūsdienu jaunieši melo tāpēc, lai iepatiktos apkārtējiem un panaktu sev vēlamo, ļoti spilgti izpaužas manipulācija. Pēc tam seko bailes no nosodījuma. Teorijā iegūtā informācija pārsvarā neatšķīrās no pētījumā iegūtās. Respondenti izsaka to, ka reti melo saviem radiniekiem, ko var izskaidrot ar to ,ka viņi ir jau pieauguši un cenšas kļūt patstāvīgi un uzticēšanās no vecāku puses ir pieaugusi.
No šī zinātniski pētnieciskā darba autores ir daudz ieguvušas. Vairāk saprot to, ka meli ir vajadzība un tos izskaust no mūsdienu sabiedrības nav iespējams, bet arī nav vajadzīgs.
…
