Katru dienu mēs savā dzīvē izvirzām kādu mērķi. Tas var būt pavisam niecīgs – uzrakstīt referātu augstskolai, pārkārtot savu darba kabinetu, vai aiziet pastaigāties ar iemīļoto cilvēku. Ir arī daudz lielāki mērķi, kurus mēs neizvirzām vienā dienā, bet par kuriem doma briest vairākas nedēļas un pat gadus – pie tādiem varētu pieskaitīt darba vietas maiņu, augstākās izglītības iegūšanu, ģimenes dibināšanu. Mazie mērķi, kurus var sasniegt dažu dienu vai nedēļu laikā parasti ir tādi kā apakšpunkti, lai varētu veiksmīgi sasniegt lielos mērķus.
Bieži vien mēs savā dzīvē vienkārši kaut ko darām, nemaz neapzinoties, ka esam sev izvirzījuši mērķi kaut ko sasniegt. Mēs no rīta ceļamies, ejam uz darbu, dzīvojam kaut kādā rutīnā, un mums liekas, ka viss ir vislabākajā kārtībā. Bet tādā gadījumā var dzīvot vienkārši tāpat, priekš kam vajadzīgs izvirzīt sev mērķus? Mērķi ir tie, kas dod mums virzienu un liek koncentrēties. Tie liek mums domāt par nākotni, nedzīvot tikai tagadnē vai pagātnē. Mērķi ir mūsu dzīves jēga. Bez noteikta mērķa cilvēks pārāk viegli var ļauties pašplūsmai, tā arī pilnībā neizdzīvojot savu dzīvi, laiks tiek izšķērdēts, jo nekas nav steidzami. Nav nekādu termiņu, nekas nav jāizdara šodien, bet visu iespējams atlikt uz vēlāku laiku - bet cik tālu. …