Visi metāli parastajos apstākļos ir cietas, kristāliskas vielas. Izņēmums ir dzīvsudrabs, kurš kūst pie – 390C. Metālus ļoti plaši lieto, jo tiem piemīt unikāla īpašību kombinācija.
Kompaktiem metāliem ar tīru, neoksidētu virsmu ir raksturīgs metālisks spīdums, kad tos sasmalcina, šī īpašība zūd. Metāli ir ļoti izturīgi un viegli veidojami, tāpēc no tiem var ražot visdažādākos priekšmetus, sākot ar kuģiem un beidzot ar pudeļu vāciņiem. Gandrīz visi metāli vada elektrību. Daži metāli ir lieliski piemēroti elektrības vadu un elektriskās aparatūras izgatavošanai. Metāli vada arī siltumu, tāpēc no tiem izgatavo traukus ēdienu gatavošanai. Šīs īpašības var vēl uzlabot, metāliem pievienojot citus metālus. Tad rodas sakausējumi. Visbiežāk metāla priekšmeti ir veidoti no sakausējumiem, nevis no tīriem metāliem. Ir zināms vairāk nekā 80 tīru metālu, taču daži no tiem ir reti sastopami. Visizplatītākie metāli ir alumīnijs un dzelzs. Piem., lidmašīnu korpuss ir veidots no alumīnija sakausējumiem. No alumīnija un tā sakausējumiem izgatavo velosipēdus, logu rāmjus, krāsvielas, kabeļus. No vielas uzbūves viedokļa metāli ir vienkāršas vielas, kam raksturīgs blīvs atomu kristālrežģis. Brīvie elektroni nosaka metālu un to sakausējumu elektovadītspēju, siltumvadītspēju un gaismas atstarošanas spēju.
Pie metālu kopīgajām īpašībām pieder to spēja veidot sakausējumus, kurus izmanto vairāk nekā tīrus metālus.Sakausējumiem piemīt daudz tādu vērtīgu īpašību, kādu nav metāliem, kas ietilpst sakausējumā. Metālu sakausējumi sastāv tikai no metāliem vai arī no metāliem ar nelielu nemetālu piedevu. Piemēram, tērauds un čuguns ir dzelzs sakausējumi, kuri satur oglekli.…
