Viens no svarīgākajiem virzieniem bērnu harmoniskajā attīstībā ir bērnu kustību audzināšana, sākot jau no pašas mazotnes. J.Liepiņš uzsver, ka kustību aktivitāte ir ļoti svarīga bērna attīstībai, veselībai. Tā labvēlīgi ietekmē visas bērna organisma funkcijas, galvas smadzeņu garozas noteicošai lomai dzīvībai svarīgos procesos un kustību iemaņu veidošanai.
S. Laizāne uzsver, ka agras bērnības un pirmsskolas vecumā bērna skelets vēl ir vāji attīstīts, tāpēc kustībām ir liela nozīme bērna vispārējā fiziskajā attīstībā un stājas veidošanā. Sevišķi labi ietekmē visu bērnu organismu svaigā gaisā organizētās daudzveidīgās kustības. Lielākā daļa kustību cilvēkam nav iedzimtas. Tās veidojas dzīves gaitā, pamatojoties uz bērna personisko pieredzi. Kustību iemaņu pamatā ir nosacījuma refleksi, un tie var veidoties tikai sistemātiskas iedarbības rezultātā. Bērnu kustību attīstība lielā mērā atkarīga no atbilstošas audzināšanas un mācīšanas. Iegūtās iemaņas pakāpeniski attīstās un pilnveidojas turpmākajos apmācības posmos.
Autores G. Eigima un S. Laizāne uzskata, ka viena no galvenajām formām bērnu kustību attīstīšanā ir fiziskās kultūras nodarbības un kustību rotaļas, kā arī sporta spēles.
Klaipēdas pedagoģijas profesore E. J. Adaškjavičene, uzsver, ka lielu lomu fiziskajā attīstībā nosaka sporta paņēmieni un spēles ar bumbu, tas ir, basketbols, futbols, badmintons u.c., jo bērns ar bumbu var sākt nodarboties jau agrīnajā vecumā. Pirmsskolā darbošanās ar bumbu ieņem svarīgu vietu fiziskajā audzināšanā. Pakāpeniski, bērnam pieaugot, paņēmieni ar bumbu tiek arvien vairāk pilnveidoti, pagrūtināti, plašāk izmantoti un biežums ar to darbošanos pieaug no vienkāršākā uz sarežģītāko, no rotaļas uz sporta spēlēm vai kādu noteiktu sporta veidu.…