Viena no Latvijas lielākajām bagātībām ir meži. Meži – ir kokmateriālu produkcijas ieguves, realizācijas pamats. Koku ziņā Latvijas meži ir samērā daudzveidīgi – lapu koku meži, skuju koku meži, jauktu koku meži. Kopumā mežu platības aizņem 2,85 milj. ha jeb 45% no valsts teritorijas, tā ir nozīmīga ekosistēma – augu, augsnes, gaisa un ūdens kopums. Pareiza mežu apsaimniekošana dod iespēju ar resursiem nodrošināt dažādas ražošanas nozares, nodrošināt labklājību, iespēju elpot tīru gaisu un atpūsties tīrā vidē.
Kaut arī mežu aizsargā likumi, noteikumi, tā apsaimniekošanu reglamentē attīstības programmas, tomēr nelikumīgi valstī katru gadu tiek izcirsts mežs, par pārkāpumiem tiek aizturēti cilvēki, valstij tiek nodarīts liels zaudējums. Turklāt ir grūti aprēķināt zaudējumus, kādi patvaļīgas koku ciršanas laikā tiek nodarīti visai ekosistēmai – izpostītas putnu ligzdošanas vietas, zvēru alas, zemsedze, iznīcināti aizsargājami augi, meža pļavas.
Darba mērķis ir dot vispārēju ieskatu normatīvajos aktos, kas regulē meža īpašnieku tiesības un pienākumus, kā arī to, kādas ir sekas, ja tiek pārkāpti noteikumi mežu izmantošanā.
Darba mērķa sasniegšanai ir nepieciešams sniegt mežpārkāpumu krimināltiesisko, civiltiesisko un administratīvo raksturojumu.
Par koku patvaļīgas ciršanas gadījumos paredzēto tiesisko atbildību nepieciešams runāt vairāku iemeslu dēļ – ir uzskats, ka tiek cirsts pārmērīgi daudz, ļoti daudzos gadījumos ciršana notiek, pārkāpjot meža apsaimniekošanu un izmantošanu regulējošo normatīvo aktu prasības.
Lai nodrošinātu meža likumdošanas aktu ievērošanu, šajos aktos ir noteikta tiesiska atbildība par meža apsaimniekotāju un izmantotāju tiesību ievērošanu un likumā paredzēto pienākumu neizpildi. Šādus likumpārkāpumus parasti dēvē par mežpārkāpumiem, par kuriem saskaņā ar likumu draud administratīvā, kriminālā, disciplinārā un mantiska atbildība. …
