Mežs kā resurss

Kā panākt, lai cilvēka darbība būtu pēc iespējas līdzīgāka dabiskam traucējumam?
Jānoskaidro, kuri ir bieži degošie meži un kuri – nekad nedegošie. Pirmos drīkst cirst. Otros – nedrīkst. Jānoskaidro arī, vai ugunsgrēki šajos mežos veido tikpat lielus klajumus kā meža izcirtumi, vai arī dabiski degtu tikai atsevišķas koku grupas, lielāko daļu koku atstājot neskartus.

Alternatīva – mūžīgais mežs
Alternatīva kailcirtēm ir «mūžīgā meža» modelis, kur mežš apsaimniekots ar t.s. regulētām izlases cirtēm un kokaudzēs vienmēr pastāv visu vecumu koki. Šādai saimniekošanai ir vairākas priekšrocības: nerodas izcirtums, kas mākslīgi jāapmežo, augsne tiek pasargāta no erozijas,egļu audzes vidējais koksnes pieaugums ir par 30-50 % lielāks u.c.

Secinājumi
Meža platības Latvijā nesamazinās, bet tieši pretēji – pieaug. Pēc meža nociršanas, tas tiek atjaunots, izveidojas jaunaudze. Tādējādi, lai arī dažus gadus pavisam nemanāms, tomēr nocirstā meža vietā veidojas jauns mežs. Turklāt, pēdējos gados zemes īpašnieki izvēlas citu racionālu veidu savas zemes izmantošanai – mežsaimniecību, un apmežo lauksaimniecībā neizmantotās zemes.
Kad meža īpašnieks ir nocirtis mežu, pēc dažiem gadiem tajā vietā aug jauns mežs. Meža īpašnieka uzdevums ir izkopt tur saaugušos kociņus, lai veidotos kvalitatīvs mežs.
…