Ievads
Jau pirms 2000 gadiem Romiešu zinātnieks Plīnijs ir teicis: “ koki un meži ir augstākā dāvana, ar ko daba cilvēku apveltījusi, tādēļ cieniet un saudzējiet tos”.
Meži ir Latvijas nacionālā bagātība, kura saglabājama un vairojama, lai apmierinātu sabiedrības ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās vajadzības. Latvijas iedzīvotājus ar mežu vienmēr saistījušas saimnieciskas, kultūrvēsturiskas un emocionālas saites, kuras veidojušās gadsimtu laikā. Mežs nav mērāms tikai latos un kubikmetros, tas pilda neaizstājamas ekoloģiskās un sociālās funkcijas gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī.
Ārkārtīgi liela nozīme mežam ir klimata regulēšanā, atmosfēras skābekļa un ogļskābās gāzes līdzsvara stabilizēšanā, gaisa attīrīšanā no putekļiem un citiem kaitīgiem piemaisījumiem. Mežs nodrošina veselīgu vidi cilvēkam un priekšnoteikumus lauksaimnieciskai ražošanai.
Latvijas tautsaimniecības ekonomikā galveno vietu ieņem meža bagātību izmantošana. Meža produkcija kalpo ne tikai vietējā patēriņa apmierināšanai ,bet ieņem ievērojamu vietu ārējā tirdzniecībā. Ja Eiropā vidēji uz katru iedzīvotāju ir 0,27 ha meža, tad Latvijā šis rādītājs ir 1,16 ha t.i. 4,3 reizes lielāks.
Lai šo mūsu bagātību saudzētu , koptu un racionāli izmantotu, ievērojot arī iepriekšējo paaudžu pieredzi, lai nepazeminātu meža vērtību un līdz ar to arī valsts un sabiedrības ienākumus no meža nozares, ir nepieciešama sakārtota likumdošana, kas regulē mežu izmantošanu , apsaimniekošanu un aizsardzību.
Sabiedrības pastāvēšana nav iespējama bez tiesību līdzāspastāvēšanas un otrādi, kā arī abu atsevišķa attīstība. Ar sabiedrības attīstību veidojas nepieciešamība pēc attiecīgi augstā līmenī izstrādātiem normatīvajiem aktiem. Tiesību mērķis ir veidot cilvēku rīcību un sabiedriskās attiecības. Darbā tiek apskatīts, cik veiksmīgi tiek risinātas meža īpašumu apsaimniekošanas problēmas, lai tiktu ievērotas kopējās sabiedrības intereses mežu, kā ekoloģiski nozīmīgu objektu, saudzēšanā.
1. Meža izmantošanas un atjaunošanas tiesiskā reglamentācija
…
