Pedagoģijas sistēma vispirms ir garīgā sistēma. Šīs sistēmas nozīmīgumu raksturo 2 būtiski jēdzieni, proti, procesa efektivitāte un rezultāta efekts, garīgais potenciāls kā pedagoģisks līdzeklis.
Uzsverot garīgā potenciāla izšķirošo nozīmīgumu izglītības sistēmas pastāvēšanā, saka- pedagoģiskā sistēma rodas, funkcionē tad un tik ilgi, kamēr tās subjekti, vispirms pedagogi, skolēni un viņu vecāki, atzīst noteiktas pedagoģiskas idejas kā vērtības un paši ar savu profesionālo aktivitāti īsteno tās.
Pedagoģiskais process ietver sevī mācīšanu(skolotāja darbību) un mācīšanos (skolēna darbību), bet šī procesa būtība atklājas skolotāja un skolēnu mijiedarbībā, īstenojot jaunās paaudzes izglītošanas, humānās audzināšanas un personības vispusīgās attīstīšanas uzdevumus. Tātad mācības un audzināšanu uzskata par dinamisku sistēmu, kuras sastāva ietilpst vairāki komponenti: mērķi, saturs, motīvi, darbības veidi. Starp visiem šiem komponentiem pastāv dažāda veida relatīvi noturīgi sakari (pedagoģiskās likumsakarības). Tādējādi arī mācību metodes ir mācību un audzināšanas procesa integrāla daļa ar skolotāja un skolēna darbības iezīmēm (4.).
Zināšanas skolēni mācību procesā sākotnēji iegūst, apjēgti uztverot un iegaumējot mācību informāciju, papildinot tās ar savā pieredzē krātajiem materiāliem (4.).
Mācību stunda ir mācību procesa galvenā organizatoriskā forma. Ja mācību stunda, tad skolotājs un skolēni, nevis audzinātājs un audzēkņi vai mācību spēks un studenti. Mācību stunda ir obligātās vispārizglītojošās skolas un nevis bērnudārza, augstskolas vai koledžas, tehnikuma jēdziens. Tātad tas ir pilnīgi noteiktas izglītības pakāpes jēdziens, un , tā kā šai pakāpei ir ļoti liela specifika salīdzinājumā ar nodarbību augstskolā vai bērnudārzā, tad arī šis jēdziens vispirms ir pakārtots šai specifikai (3.).
Pedagoģiskajā literatūrā jau labu laiku izvirzīts bērncentrības pamatprincips. Taču daudzi padomi un aicinājumi paliek aiz klases durvīm, skolotāju atstājot vienatnē ar garu mērķu un pavēļu sarakstu un nopietnu uzdevumu tos sašķirot un saskaņot.
Tā kā mācību stunda ir mācību procesa organizācijas pamatforma, to sistēmai ir jānodrošina visu Latvijas izglītības konceptuālo dokumentu ideju īstenošanai. Šīs idejas ir pamatprasību saturs (3.).
Vispārīgās prasības, kādām jāatbilst mūsdienīgai mācību stundai, izriet no sabiedrības izvirzītajiem uzdevumiem skolai. Galvenās no tām:
sekmēt apzinātu, dziļu un noturīgu zināšanu apguvi, kas ir pamats zinātniskas pārliecības un pasaules uzskata veidošanai skolēnos;
veidot skolēnam noturīgas iemaņas un prasmes, kas sekmē viņu sagatavošanu dzīvei, aktīvai līdzdalībai tajā;
palielināt mācību audzinošo efektu stundā, sekmējot personības morālo iezīmju pilnveidi;
sekmēt skolēna vispusīgu attīstību, viņu vispārējo un speciālo spēju veidošanos;
sekmēt skolēnu patstāvību, radošu aktivitāti, iniciatīvu mācībās un dzīvē;
izveidot skolēnam prasmi patstāvīgi mācīties, strādāt ar dažādiem informācijas ieguves avotiem, prasmi apgūto radoši izmatot praksē;
veicināt pozitīvu mācīšanās motivāciju, izziņu interesi, velmi mācīties, pārvarēt grūtības, vajadzību pēc nemitīgas zināšanu papildināšanas;
ieaudzināt skolēnos darba mīlestību, vēlēšanos labi strādāt, būt noderīgiem sabiedrībai, cieņu pret darbu un viņu darba rezultātiem (2.).…
