Miegs
Miegs ir vitāli svarīgs organisma stāvoklis, un vajadzība pēc miega ir nepārvarama. Miega laikā cilvēkam zūd apzināts kontakts ar apkārtējo pasauli. Guļoša cilvēka organismam raksturīga fiziska pasivitāte, bet izteikta psihisko un fizioloģisko procesu aktivitāte un daudzveidība. Miega laikā pārsvaru organismā gūst atjaunošanas (anaboliskie) procesi, tie kompensē nomodā valdošos noārdīšanās (kataboliskos) procesus. Atjaunošanas procesu norises laikā intensīvi izdalās augšanas hormons, atjaunojas arī enerģētiskais līdzsvars.
Miegs ir īpašā veida organizēta smadzeņu darbība, vērojama visu centrālās nervu sistēmas daļu aktivitāte – notiek intensīvas izmaiņas, informācijas pārstrāde un grupēšana. Miega cilvēka apziņa atspoguļo iekšējās pasaules norises, bet ne ārējās pasaules norises. Aktualizējas tie fakti , notikumi un emocijas, kas nomodā it kā paslīdējušas garām, līdz ar to veidojas jauna attieksme pret pārdzīvoto.
Fizioloģiskās miega teorijas
Jau kopš seniem laikiem plašas sabiedrības interesi saistīja miegs, tā loma un nozīme cilvēka dzīvē. Daudzus gadsimtus valdīja uzskats, ka miegs nepieciešams fizisko spēku atjaunošanai, ka miegs ir pasīva atpūta.
…
