Miegs ir vitāli svarīgs organisma stāvoklis. Apmēram trešo daļu savas dzīves cilvēks pavada miegā. Visraksturīgākais ir tas, ka miega laikā cilvēkam zūd apzināts kontakts ar apkārtējo pasauli. Miega laikā pārtraucas vai ievērojami samazinās kustību aktivitāte, analizatoru funkcijas.
Dabiskais, fiziloģiskais miegs ir periodisks. Cilvēkam un dzīvniekiem raksturīgs nakts vai dienas miegs (dzīvniekiem – arī sezonas miegs). Cilvēkam miega ilgums diennaktī būtiski mainās dzīves laikā. Zīdaiņiem miegs ir polifāzisks un sastāv no aptuveni septiņiem miega un nomoda cikliem diennaktī, kopējais miega ilgums 13 – 15 stundas. Piecu līdz sešu gadu vecumā miegs kļūst monofāzisks un ilgst 11 stundas. Astoņu līdz divpadsmit gadu vecumā miegs ir 10 stundas ilgs. Pieaugušam cilvēkam miega ilgums ir septiņas līdz astoņas stundas.
Hipnotiskais miegs ir daļējs (parciāls) miegs, tam raksturīga nepilna kavēšana pusložu garozā un kontakts ar ārpasauli ir daļēji saglabāts. Hipnotisko miegu cilvēkam parasti izraisa cita persona, iedvesmošanas nolūkā, izmantojot dažādus hipnogēnos faktorus. Iedvesmošanu ar hipnozes palīdzību praktiskajā medicīnā izmanto gan psihisku, gan arī somātisku slimību ārstēšānai.
Narkotisko miegu izraisa dažādu dabisku vai farmakoloģisku vielu iedarbība uz organismu (ēteris, hloroforms, daudzas indes). Narkotisko miegu var izraisīt arī elektriskās strāvas iedarbība, elektronarkozi izmanto praktiskajā medicīnā.
Pataloģiskais miegs iestājas centrālās nervu sistēmas traucējumu gadījumā. Tam raksturīga paaugstināta miegainība – no viegla snaudas stāvokļa līdz subkomatozam un pat komatozam stāvoklim, kad slimnieku nav iespējams uzmodināt. Pataloģiskais miegs var būt ļoti ilgstošs, pat vairākus gadus (letarģiskais miegs).
…
