Gandrīz trešo daļu no dzīves cilvēks pavada miegā. Izjaucot miega ritmu, tiek traucētas visas dzīves funkcijas. Miegs ir ne mazāk nozīmīgs kā gaiss, ūdens, pārtika. Miega laikā notiek dažādi atjaunošanās procesi, kuru rezultātā mēs uzkrājam spēkus. Raksturīgi ir tas, ka no miega traucējumiem cieš 30% pieaugušo, turklāt 13% no tiem ir smagas miega problēmas, kuras var pasliktināt kopējo veselības stāvokli. Taču neskatoties uz miega aktualitāti jāteic, ka miegs ir vēl joprojām līdz galam neizpētīta mūsu dzīves sastāvdaļa, kaut arī šajā jomā tiek veikti daudz un dažādi pētījumi, kas pārsvarā tiek iegūti laboratorijas apstākļos ar elektroencefalogrammu palīdzību.
Es savam zinātniski pētnieciskajam darbam izvēlējos tēmu “Miegs,” jo šis temats man likās saistošs un interesants. Man miegs ir ļoti būtisks, jo tas ietekmē visas manas dzīves jomas un, protams, arī veselību. Manuprāt, mūsdienās cilvēki un īpaši jaunieši arvien mazāk uzmanības pievērš miegam, tādēļ man gribētos atklāt tā nozīmīgumu.
Zinātniski pētnieciskā darba mērķi ir - uzzināt kas ir miegs, izprast tā uzbūvi, noteikt jauniešu attieksmi pret miegu un miega ietekmi uz jauniešiem.
Zinātniski pētnieciskā darba mērķa sasniegšanai izvirzīti šādi darba uzdevumi:
1.Izpētīt un apkopot visu pieejamo informāciju par miegu;
2.Izprast miega būtību, tā struktūru un uzbūvi;
3.Noteikt nepieciešamību pēc miega cilvēka organismā;
4.Veikt pētījumu, izmantojot aptaujas anketas, apkopot un analizēt tā rezultātus.
Sākot šī darba rakstīšanu es izvirzu hipotēzi, ka jauniešiem miegs ir nozīmīgs, taču tas viņiem nav pietiekoši ilgs, turklāt jaunieši neievēro miega režīmu.
Miegā ir bloķēta tikai nervu sistēmas nespecifiskā (augstākā) daļa, specifiskā turpina darboties. Tāpēc miegā cilvēks spēj visu dzirdēt, bet ne uztvert.
Miega laikā pazeminās asinsspiediens, kļūst lēnāka asinsrite un sirdsdarbība, atbrīvojas nervu sistēma, veidojas mazāk stresa hormonu, izdalās vairāk jaunības hormona melatonīna, pazeminās ķermeņa temperatūra[1.]. Lielie ķermeņa muskuļi miega laikā kļūst it kā paralizēti, iespējams tādēļ, lai cilvēks miega laikā nemēģinātu darīt to, par ko sapņo[15.].
Miegā intensīvi darbojas kuņģis un zarnu trakts, aknas un nieres, gādājot par organisma attīrīšanos. Kaut arī nieres strādā intensīvāk nekā dienā, urīns izdalās mazāk, jo speciāli hormoni rūpējas par urīna daudzuma samazināšanu urīnpūslī.…
