Miegs nepieciešams, pirmkārt un galvenokārt, tieši smadzeņu atpūtai. Muskulatūra un iekšējie orgāni labi spēj atjaunot savas darbspējas arī tad, kad mierīgi sēžam vai esam atslābinājušies ērtā pozā. Vienīgi smadzenes tikai miegā pārtrauc redzamo darbību – neuztver vairs kairinājumus no maņu orgāniem un nesūta impulsus uz muskuļiem.
Nomodā esot notiek ļoti liela smadzeņu aktivitāte, savukārt miegā, nervu šūnām atpūšoties, stipri pavājinās arī smadzeņu elektriskā aktivitāte. Neatkarīgi no tā, vai cilvēks ir nomodā vai guļ, strādā fizisku vai garīgu darbu, smadzeņu strāvu stiprums gandrīz nemainās , mainās tikai svārstību ritms. Tas nozīmē, ka iemiegot cilvēkam lēnām pazūd lielā enerģija, notiek atslābināšanās un iegrimšana dziļā miegā.
Par kāda atsevišķa orgāna darbības intensitāti droši var spriest pēc skābekļa patēriņa: jo vairāk skābekļa uzņem no caurplūstošajām asinīm, jo straujāk noris vielmaiņas procesi. Smadzenes patērē daudz skābekļa. Lielais skābekļa patēriņš, kā arī asins pieplūde smadzenēm ir vienādas dienu un nakti – kā cilvēkam intensīvi strādājot, tā guļot dziļā miegā. Smadzenes miegā atpūšas. …
