Mēs esam pieraduši vērot un atpazīt dzīvos organismus, kuri mīt mums visapkārt, gaisā, uz zemes, zemē, ūdenī. Tie ir daudzšūnu organismi, kuru izmēri ir mērāmi milimetros vai metros. Mēs tos viegli saskatām ar aci. Grūti ir stādīties priekšā to dzīvo organismu daudzveidību un skaitu, kuru izmēri mērāmi milimetra simtdaļās un tūkstošdaļās. Šādus dzīvos organismus, kurus sauc par mikroorganismiem, mēs nevaram novērot ņemot talkā pat stipru palielināmo stiklu. Lai cik tas arī nebūtu dīvaini, noteiktus mikroorganismu pārstāvjus cilvēks savā labā jau lietojis vairākus gadu tūkstošus, īsti nemaz neapzinoties, ka tādi mikroorganismi vispār pastāv. Mīklas raudzēšana maizei, skābo piena produktu pagatavošana, alus un vīna darīšana, ādu un linu miecēšana – tie ir procesi, kuri cilvēkam bija jau pazīstami pirms mūsu ēras sākuma. Tikai salīdzinoši nesen kļuva skaidrs, ka tie iespējami pateicoties mikroorganismiem.
Šādu mazo dzīvo radību pasauli pēta mikrobioloģija – zinātnes nozare, kas apraksta un pēta mikroorganismus. Apzīmējums veidots no grieķu valodas vārdiem: mikros – mazs bios – dzīve logos – mācība.
Taču nav pareizi domāt, ka mikrobioloģija pēta visus organismus, kurus grūti saskatīt ar "neapbruņotu aci". Galvenie mikrobioloģijas pētījumu objekti ir baktērijas, rauga un pelējuma sēnītes, kā arī vīrusi. Mikrobioloģija nenodarbojas ar tādiem mikroskopiskajiem organismiem, kā eikariotiem piederošās mikroskopiskās aļģes un vienšūnas dzīvnieki (amēbas u.c.), mikroskopiskas ērces u.c.
Daudzi cilvēki uzskata, ka mikroorganismi mums nodara tikai ļaunumu radot dažādas slimības, bojājot pārtikas produktus un citus materiālus (ēkas, mēbeles, grāmatas apģērbu), traucējot augt un samazinot ražu dažādām lauksaimniecības kultūrām. Īstenībā cilvēka vajadzībām kaitīgi un traucējoši ir aptuveni 4% no mikrobiem. Ir arī mikrobi, kuri ir labvēlīgi un pat nepieciešami mūsu pastāvēšanai. Ir mikrobi, kuri palīdz stiprināt mūsu veselību, gremošanas traktā palīdz pārstrādāt un uzņemt barību, palīdz cīnīties pret slimībām un iegūt medikamentus, uzlabo lauksaimniecības kultūru ražu, palīdz cīnīties pret kaitēkļiem un konservēt pārtikas produktus, attīra apkārtējo vidi no sadzīves atkritumiem un notekūdeņiem.
Labais
Biomasas veidošana, no kuras barojas daudzi citi, lielāki organismi. Baktērijas savā starpā ļoti atšķirīgas pēc šūnā notiekošo bioķīmisko reakciju veida un iespējām. Tāpēc baktērijas var augt, baroties un iegūt enerģiju no savienojumiem, kurus citas dzīvās būtnes uzturam nespēj izmantot.
Zilaļģes (tās sauc arī par ciānbaktērijām) līdzīgi augiem un daudziem protistiem spēj saules gaismas enerģiju pārveidot ķīmiskās enerģijas veidā, padarot to pieejamu dzīvajiem organismiem, kuri nespēj veikt fotosintēzi.
Sēņu valsts pārstāvji – daudzas makroskopiskās cepurīšu sēnes, maizes raugs lietojami arī cilvēka uzturā.
Citiem dzīvajiem organismiem neraksturīgas bioķīmiskās reakcijas
Spēja noārdīt ļoti plašu ķīmisko savienojumu spektru.
…
