Militārā izglītība Latvijā

Rīgā tagadējā Nacionālā teātra telpās 1918. gada 18. novembrī tika proklamēta Latvijas Republika. Valsts tika pasludināta, taču līdz tās izveidošanai bija ejams tāls ceļš. Latvijā joprojām atradās vācu okupācijas armija, no austrumiem iebruka Padomju Krievijas karaspēks. Pagaidu valdība grūtos apstākļos formēja pirmās nacionālās karaspēka vienības, taču tām nācās atkāpties. Lielinieku kontrolē nonāca lielākā daļa valsts teritorijas, izņemot nelielu apgabalu ap Liepāju. Tieši no šejienes sākās Latvijas atbrīvošanas ceļš. 1919. gada 5. janvārī izveidoja pirmo lielāko nacionālā karaspēka vienību. Šī vienība, kuru martā pārformēja par brigādi, kopā ar Igaunijas teritorijā noorganizēto pulkveža Zemitāna komandēto Ziemeļlatvijas brigādi izveidoja Latvijas armiju. Latvijas bruņotajos spēkos dienēja apmēram 52 000 karavīru. Kopējais armijas un kara flotes lielums bija paredzēts 24 000 vīru, taču reālais skaits bija daudz mazāks. Latvijas armijā ietilpa četras kājnieku divīzijas (Kurzemes, Vidzemes, Latgales un Zemgales) ar trim kājnieku pulkiem un artilērijas pulku katrā. Kājnieku pulki bija numurēti un nosaukti Latvijas pilsētu vārdos. Tehniskās karaspēka vienības un daļas 1922. gada 16. janvārī apvienoja Tehniskajā divīzijā. 1921. gadā Aviācijas parku pārveidoja par Aviācijas divizionu, bet 1926. gada 18. septembrī – par Aviācijas pulku. 1939. gadā Aviācijas pulkā bija trīs iznīcinātāju eskadriļas, četras sauszemes un viena flotes izlūku – hidroplānu eskadriļa. Aviācijas pulka sastāvā bija 100 – 150 dažādu tipa lidaparātu. It visos bruņotajos spēkos bija kāda izlases vienība, kurā dienests tika uzskatīts par sevišķu godu, kuru vajadzēja izpelnīties.…