-
Mirstošs pacients un medmāsa
Реферат6 Медицина, гигиена, анатомия, Психология, Социальная работа
Neciešamu sāpju nomocīts, hroniskas kaites nomākts slimnieks, kam vairs nepalīdz nekādi sāpju remdējošie līdzekļi, bieži vien gaida nāvi kā atpestīšanu, kā atbrīvošanu no neizturamo ciešanu žņauga.
Nāves bailes nav katra mirstošā slimnieka pavadonis. Viņa attieksme pret nāvi ir atkarīga no daudziem apstākļiem. Lielākajai daļai dzīvības instinkts nepieņem nāvi un spiež to gaidīt ar bailēm, redzamām vai apspiestām, kad slimnieks vēlas saglabāt pašcieņu pat nāves vaiga priekšā.
Parasti mirstošs slimnieks izjūt fiziskas ciešanas.
Pienācīgas aprūpes nodrošināšana mirstošajam – medicīnas uzdevums, kas nevienam neizraisa šaubas. Runājot par mirstoša slimnieka kopšanu, jāpieskaras medicīnas māsas lomai šīs kopšanas nodrošināšanā. Jāsaka, ka mūsdienu medicīna ir pazaudējusi medicīnas māsu kā personību. Tās jau sen vairs nav piragovsku žēlsirdīgās māsas, naintingeiliešu skolnieces un vēl jo vairāk – tās nav svētās mūķenes – diakonietes, kuru psiholoģija un pat filozofija bija galvenais līdzeklis, lai palīdzētu mirstošajam cilvēkam nomirt mierā. Tomēr nav šaubu, ka mūsdienās persona, kas atrodas blakus mirstošajam slimniekam, ir, pirmām kārtām, medicīnas māsa. No tā izriet, ka mirstošā fiziskās un psiholoģiskās aprūpes kvalitāte ir atkarīga no viņas. Šajā sakarā, protams, bez profesionālo zināšanu un iemaņu paaugstināšanas, medmāsas, tāpat kā visas medicīnas priekšā paveras divas iespējas:
slimnieka psiholoģiska un fizioloģiska individualizācija, viņa pārvēršana par personību, kurai ir nepieciešama iejūtīga izpratne un līdzpārdzīvojums;
slimnieka depersonalizēšana par organismu, kas ir jāapkalpo augstākajā tehniskajā līmenī, samazinot līdz minimumam sarežģījumu vai neveiksmju risku.…
Nāve ir dzīves beigšanās. Nāve iestājas, kad slimības, traumas vai vecuma rezultātā pārstāj funkcionēt tādi dzīvībai svarīgi orgāni kā sirds, plaušas, smadzenes, aknas un nieres. Tomēr ir pieņemts nāvi saistīt ar sirdsdarbības apstāšanos. Sirds ātri pārstāj darboties, ja kāds no dzīvībai svarīgiem orgāniem nenodrošina organisma funkcionēšanu nepieciešamajā līmenī. Līdz ar sirdsdarbības apstāšanos apstājas arī asinsrite, un tad organisma šūnām pietrūkst skābeklis, kas ir nepieciešams to izdzīvošanai. Pirmām kārtām bojā iet smadzeņu šūnas, kurām vairāk nekā citām šūnām ir nepieciešams skābeklis. Vēl nesenā pagātnē sirdsdarbības un elpošanas izbeigšanās tika uzskatīta par nāves iestāšanās apliecinājumu. Tomēr mūsdienās medicīna spēj mākslīgi uzturēt šīs funkcijas, kas liek apšaubīt tradicionālo nāves izpratni. Daudzi ārsti, un ne tikai viņi, uzskata, ka galīgais nāves apliecinājums ir smadzeņu nāve. Tiek apstrīdēti arī daudzi citi tradicionālie uzskati par nāvi. Eksistē uzskats, ka cilvēkam ir tā saucamās tiesības uz nāvi. Saskaņā ar šo uzskatu, neārstējami slims cilvēks vai viņa ģimenes locekļi ir tiesīgi pieprasīt, lai tiktu pārtraukti ārkārtas pasākumi slimnieka dzīvības uzturēšanai un cilvēkam būtu iespēja nomirt, saglabājot cilvēka cieņu.
- Domāšanas problēma
- Konflikti, to veidi, risināšanas iespējas
-
Mirstošs pacients un medmāsa
Реферат6 Медицина, гигиена, анатомия, Психология, Социальная работа
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Domāšanas problēma
Реферат для университета8
-
Konflikti, to veidi, risināšanas iespējas
Реферат для университета12
Оцененный! -
Ko es varu darīt bērnu labā, kuriem ir komunikācijas traucējumi
Реферат для университета9
Оцененный! -
Konflikti un to risināšana organizācijā
Реферат для университета35
Оцененный! -
Ģimene
Реферат для университета17