Molekulārfizika ir zinātne, kas pēta vielas molekulu līmenī. Šī zinātne izskaidro daudz nezināmā un ar aci neieraugāmā – kā siltums izplatās no viena ķermeņa uz otru, kāpēc gaiss pie griestiem ir siltāks, nekā pie grīdas. Uz visiem šiem jautājumiem atbildes var sniegt molekulārfizika.
Šis referāts ir veltīts molekulārfizikas aprakstam, lai labāk spētu saprast šo fizikas zinātnes novirzienu. Darbs ir iedalīts vairākās nodaļās.
Pirmā nodaļa ir par tēmu, ko pēta molekulārfizika. Nodaļā tiek aplūkoti visi molekulārfizikas iedalījumi un lietas, ko tā pēta. Var teikt, ka šeit ir viss teorētiski izklāstīts, kas būs pamatojums nākošajai nodaļai – laboratorijas darbiem.
Nodaļa sastāv no pieciem laboratorijas darbiem, kuri cits no cita atšķiras ar dažādām pētāmajām lietām. Visiem šiem praktiskajiem darbiem, ir kopīga iezīme – visi ir par molekulām, kas atrodas mums visapkārt.
Trešā nodaļa ir par ievērojamu fiziķi, kurš ir darbojies ne tikai molekulārfizikas lauciņā, bet arī citos fizikas zinātnes novirzienos.
Ceturtajā nodaļā ir rakstīts par cietu vielu deformāciju, kas ir arī viens no molekulārfizikas pētāmajiem lauciņiem.
Darba mērķi:
1.Iepazīties tuvāk ar šīs fizikas nodaļas tēmām;
2.Praktiski pārbaudīt, veikt secinājumus minētām parādībām.
Molekulārfizika pēta ķermeņu īpašības atkarībā no to uzbūves, mijiedarbības spēku un molekulu kustības rakstura. Molekulu sīkākās sastāvdaļas – atomus un to kodolus molekulārfizika nepēta. Ar to nodarbojas atomfizika un kodolfizika.
Apkārtējo pasauli veido ķermeņi, kuros ir ļoti daudz mikroskopisku daļiņu – atomu un molekulu. Tādus ķermeņus fizikās sauc par makroskopiskiem ķermeņiem. Šādās sistēmās, kurās ietilpst ļoti daudz daļiņu, klasiskās mehānikas likumi nespēj aprakstīt un izskaidrot notiekošos procesus, jo liela daļiņu skaita kopumam piemīt kvalitatīvi jaunas īpašības, kuru nav katrai atsevišķai daļiņai. Šīs īpašības raksturo temperatūra, spiediens u.c. Tas nozīmē, ka ļoti daudzu daļiņu kopuma kustība ir jauna kustības forma, kas kvalitatīvi atšķiras mehānikas kustības. Līdz ar to izriet, ka molekulārfizikas likumsakarības nereducējas uz mehānikas likumiem un molekulārfizikas uzdevumu risināšanai jāizmanto īpašas metodes – termodinamiskā metode un statiskās metode.…
