Atbildība
Morālā atbildība ir spēja paredzēt savas rīcības sekas. Līdz ar morālo atbildību rodas arī grēku nožēla, vainas izjūta par slikti nodarīto, kā arī ir centieni labot nodarīto pārestību vai netaisnību. Atbildība ir iekšējs stimuls, kas vienlaicīgi ir arī ārēja un objektīva nepieciešamība. Atbildība veidojas pakāpeniski, ilgstoši, veidojoties uz noteiktas bāzes, turklāt nekad viens notikums neļaus cilvēkam būtu pilnībā atbildīgam. Šajā gadījumā rīcības plāns tika veidots saskaņā ar morālās atbildības principiem tā, lai nerastos vainas izjūtas, sirdsapziņas pārmetumi un, lai nebūtu nodarījumi, kas jāvērš par labu, jālabo. Konkrētajā gadījumā ir ievērota atbildība un rīcība tiek veikta saskaņā ar to. Šī atbildība ir veidojusies laika gaitā, pēc iespējas labāk izprotot, kas ir draugi un kas ir darba devēji, kādā veidā jābūt atbildīgam pret viņiem. Es atbildības stadija ir, kad atbildība ir saistīta ar personības īpašībām, vērtībām, pārliecību, jo tieši ar šīm lietām persona salīdzina savu uzvedību. Personība ietekmē vidi vairāk nekā noteiktā vide personību. Šajā gadījumā es, balstoties uz es atbildības stadiju, izsverot savu pārliecību un vērtības, izvēlējos rīkoties saskaņā ar pragmātisko ētikas stilu. Tieši šī iemesla dēļ ir situācijas, kad cilvēkam var šķist, ka tiek ierobežota viņa brīvība, bet patiesībā tā tiek nostiprināta, rīkojoties augstāka, kopēja mērķa labā. Katra cilvēka brīvā griba lielā mērā balstās uz determinismu un morālo atbildību. Ne vienmēr pienākums rada gandarījumu un labas sajūtas. Ir situācijas, kurās cilvēks, rīkojoties saskaņā ar pienākuma un atbildības principiem nav saskaņā ar brīvās gribas principiem. Šajā gadījumā mana brīvā griba bija cieši saistīta ar morālo atbildību, rīcības variantiem un sekām. Pienākumu pret ģimeni un tālāko nākotni.
…
