Tāpat caurredzamības ievērošana valsts pārvaldē ir nozīmīgs interešu konflikta novēršanas veids. „Ja sabiedrībai ir iespējams saņemt nepieciešamo informāciju un tā kontrolēt ierēdņu darbību, tad palielināsies amatpersonu atbildība.” Apziņa, ka amatpersonas ikvienu rīcību redz un vērtē sabiedrība, liktu amatpersonām rīkoties saskaņā ar ētikas principiem, jo baidītos ja ne no nosodījuma, tad vismaz no amata zaudēšanas.
Savukārt minēto aspektu – amatpersonas vara – , kuru bīstamību apstiprina KNAB: „Saskaņā ar amerikāņu zinātnieka Roberta Klitgarda teoriju augsts korupcijas risks pastāv tad, kad amatpersonai tiek piešķirtas plašas pilnvaras, faktiski pastāv lēmuma pieņemšanas monopols un rīcības brīvība, turklāt netiek nodrošināta amatpersonas atbildība, tās darbības atklātība, uzraudzība un kontrole,” ir atrisināms tikai organizatoriski - jebkurai amatpersonai, valsts institūcijai, uzņēmumam u.c. jābūt kāda pakļautībā, lai izvairītos no patvaļīgām, savtīgām darbībām.
Secinājumi
Tas, ka katram cilvēkam ir personiskas intereses, ir saprotams, bet, ja šīs intereses tiek realizētas, izmantojot amata varu un nodarot zaudējumus gan konkrētām privātpersonām, gan arī valstij kopumā, to var uzskatīt par demokrātijas apdraudējumu, jo mazinās sabiedrības uzticēšanās visai valsts pārvaldei.
Diemžēl nākas secināt, ka pamatoti sabiedrībā valda uzskats, ka amatpersonas nereti neievēro ētikas principus, realizējot tām piešķirto kompetenci. Autora analizētā situācija pierāda, ka Latvijā nepietiek ar normatīvajiem aktiem, lai amatpersonas ievērotu ētikas normas. Tā kā pat disciplinār un kriminālsodi neattur amatpersonas no ētikas principu pārkāpumiem, valsts pārvaldei vajadzētu pievērsties šo principu popularizēšanai, cenšoties amatpersonām iemācīt cienīt ētikas normas, tai skaitā, nerakstītas.
…