Menedžeri un menedžmenta pētnieki jau ilgu laiku uzskata, ka organizācijas mērķi nav sasniedzami bez organizācijas locekļu pastāvīgām saistībām. Motivācija ir cilvēku psiholoģiskais raksturojums, kas attiecas uz cilvēka spēju (pakāpi) būt saistītam jeb padotam. Tas iekļauj faktorus, kas rada, virza un atbalsta cilvēka rīcību konkrēta darba veikšanai.
Motivācija ir visu faktoru (kā personīgo, tā arī situatīvo) kopums, kas pamudina cilvēku uz aktivitātēm. Bez motivācijas no darbinieka nevar sagaidīt patiesi labus rezultātus, kā arī to nepieciešams visu laiku uzturēt, dodot arvien jaunus stimulus.
Motivācija ir pamudinājums, atalgojums, darbības stimulēšana. Tā ir jebkura iedarbība – mutiska, fiziska vai psiholoģiska, kas mudina izpildīt vienas vai otras darbības.
Katrs cilvēks ir unikāls. Viens darbinieks var būt apmierināts, bet otrs nē. Kāpēc? Jo dažādu cilvēku tieksmes ir atšķirīgas, un tas, kas apmierina vienu, nebūt neapmierina otru. Viens strādā konkrētajā organizācijā naudas dēļ, cits draugu un kolēģu dēļ, cits, lai pierādītu, ka spēj risināt sarežģītus uzdevumus. Būs arī tādi, kas vienkārši vēlas pārmaiņas. Tāpēc svarīgi ir izzināt, kas katram ir svarīgs, un attiecīgi viņš jāmotivē. Tātad viena un tā pati motivācija neder visiem. Ja pieņem, ka katrs cilvēks atsevišķi ir jāmotivē savādāk, tad rodas jautājums, vai ir iespējams darba kolektīvā radīt saliedētu darba grupu? …