MRSA jeb meticilīna rezistentais Staphylococcus aureus ir plašāk pazīstams kā zeltainais stafilokoks, jeb stafilokoku infekcija, kura ir kļuvusi par galveno rezistento patogēno mikroorganismu slimnīcās, bet pēdējā laikā tiek arvien biežāk reģistrēti gadījumi, kad tieši šī rezistentā stafilokoku infekcija tiek iegūta sadzīves ceļā. Sadzīvē iegūta MRSA infekcija tagad kļūst par epidēmiju un izraisa ātri progresējošas, letālas infekcijas, kuru vidu ir nekrotiskas pneimonijas, smaga sepse un nekrotizējošs fasciīts. Šis zeltainais stafilokoks ir atrodams uz ādas un gļotādām gandrīz trešdaļai cilvēku, un tam piemīt ļoti izteiktas spējas pielāgoties antibiotiku iedarbībai. Stafilokoku baktērijas bija pirmās, kurām jau 1947. gadā tika konstatēta rezistence pret penicilīnu, tas notika tikai četrus gadus pēc tam, kad penicilīnu bija sākuši plaši ražot un izmantot medicīnā.
Tieši MRSA pirmo reizi tika konstatēts Lielbritānijā 1961.gadā, bet tagad jau tā ir plaši sastopama infekcija intensīvās terapijas un ķirurģijas nodaļās. 1991. gadā bija 4% letālu asins saindēšanās gadījumu, bet 1999.gadā MRSA izraisīja jau 37% letālu asins saindēšanās gadījumu Lielbritānijā. Pēc ASV datiem puse no visām S. Aureus infekcijām ir rezistenta(nejūtīga) pret penicilīnu, meticilīnu, tetraciklīnu un eritromicīnu.…
