-
Muitas darbība
Nr. | Название главы | Стр. |
Ievads | 3 | |
1. | Kopienas muitas kodekss | 5 |
2. | Likumdošana, kas reglamentē muitas darbību un uzdevumus | 6 |
2.1. | Muitas likumdošanas sistēma | 6 |
2.2. | Starptautiskie līgumi | 7 |
2.3. | LR muitas likumdošana | 7 |
2.4. | Muitas likumdošanas normu piemērošana | 8 |
4. | Kas ir Šengenas līgums? | 11 |
4.1. | Kad tas ir noslēgts | 11 |
4.2. | Līgums mērķis | 11 |
4.3. | SIS | 11 |
4.4. | ES prognozes attiecībā uz jaunām dalībvalstīm | 12 |
4.5. | Šengenas katalogs un rokasgrāmata | 12 |
5. | Vienas robežas vietā divas: iekšējā un ārējā | 13 |
5.1. | Iekšējā robeža | 13 |
5.2. | Muitas neaizies pavisam | 13 |
5.3. | ES prasības uz iekšējām robežām | 13 |
5.4. | Ārējās robežas | 14 |
5.5. | ES prasības attiecībā uz ārējām robežām | 14 |
5.6. | Preces, kas atbrīvotas no ievedmuitas | 15 |
5.7. | Par personisko bagāžu ievedmuitu nemaksā | 15 |
6. | Preču ievešana Latvijā no citas ES valsts | 16 |
7. | Preču kustība ES robežās | 17 |
7.1. | Muitas uzdevums ir mūsu sabiedrības aizsardzība | 17 |
7.2. | Informācijas apmaiņas efektivitāte | 17 |
7.3. | Izmaiņas, kas sagaidīja uzņēmējus | 18 |
8. | Zemgales kontrolpunkti – pārstrukturēšanās | 19 |
9. | Muitas nodokļi Latvijā pirms iestāšanās ES | 20 |
10. | Muitas nodokļi pēc iestāšanās ES | 21 |
10.1. | Muitas iestādes darbojas kā vienots organisms | 21 |
10.2. | ES – tiek saskaņoti tikai netiešie nodokļi | 21 |
10.3. | Pievienotās vērtības nodoklis | 22 |
10.4. | Akcīzes nodoklis | 23 |
10.5. | Muitas nodoklis | 24 |
10.6. | TARIC – informācijas apkopojums | 24 |
10.7. | Dabas resursu nodoklis | 25 |
11. | Latvijas kombinētā nomenklatūra | 27 |
Secinājumi | 29 | |
Izmantotās literatūras saraksts | 31 |
No 2004. gada 1. maija muita uz Latvijas robežas ar Igauniju un Lietuvu samazināja sava darba apjomu. Robežkontroles punktos muitnieki vairs nestrādā, ievedamās un izvedamās preces nepārbauda. Sanitārā robežinspekcija tās nekontrolē. Taču tas nenozīmē, ka robežu ar Igauniju un Lietuvu varēs šķērsot jebkur. To būs iespējams izdarīt tikai robežkontroles punktos vai robežpārejas punktos.
Robežsargi turpinās pārbaudīt personas un transportlīdzekļus līdz brīdim, kad Latvija kļūs par Šengenas līguma dalībvalsti. Tas nedaudz paātrinās iedzīvotāju pārkļūšanu pāri robežai. [4]
Pat pēc pievienošanās Šengenas līgumam (vismaz līdz 2007. gadam), kad robežkontroles vairs nebūs, valsts robeža paliks. Latvijas valsts robeža pastāvēs kā uz kartes, tā dabā. Un šajās robežās turpinās darboties LR likumi. [5]
5.2. Muitas neaizies pavisam
Latvijas robežkontroles punktos, kas kļuva par ES iekšējo robežu, saglabājas muitas kontrole tādās jomās kā deklarēšana un specifisku muitas dokumentu sagatavošana. Pēc riska analīzes, operatīvās un informācijas, ir iespējamas pēkšņas muitas pārbaudes uz robežas, meklējot narkotikas, stratēģiskos ieročus vai antīkās vērtības, taču regulāras pārbaudes nenotiek un tādēļ transporta plūsmas aizkavēšanās nav. [6]
5.3. ES prasības uz iekšējām robežām
Kā skaidro Valsts robežsardzes priekšnieka vietnieks Galvenās pārvaldes priekšnieks Ivars Zālītis, ES prasa Latvijas valsts robežsardzei “.. saglabāt robežkontroli pilnā apmērā, kamēr vien nebūs atsevišķa ES lēmuma par Latvijas pievienošanos Šengenas zonai.” Līdz tam brīdim oficiāli tiek sauktas “pagaidu ārējās robežas”.
Lai mainītu līdzšinējo kārtību, ir nepieciešams politisks lēmums visās trijās Baltijas valstīs un saskaņojams ar ES. No 2004. gada 1. maija tiek pārtrauktas visas turomākās investīcijas robežpunktu izbūvē un infrastruktūru izveidē. [7]
5.4. Ārējās robežas
Līdzšinējā muitas kontrole un robežšķēršošanas sistēma saglabājas uz robežām ar trešajām valstīm – Krieviju un Baltkrieviju, kā arī ostās, lidostās, uz dzelzceļa.
Tā kā Latvija tagad ir ES ārējā robeža, uz tās darba apjoms palielinājās, jo prasības, šķērsojot ES ārējo robežu, ir ļoti stingras. ES ārējās robežas sakārtošanā ieguldīti lieli resursi. [8…
Šajā kursa darbā tiek izpētīta Latvijas Republikas Muitas darbība, iestājoties Eiropas Savienībā. 2004. gada 1. maijā Latvijai vēsturiski nozīmīgais brīdis ir klāt. Latvija ir kļuvusi par ES dalībvalsti. Integrācijas process skar visus dzīves aspektus. Pārmaiņas ir gan ekonomikā, gan politikā, gan tiesībās, gan kultūrā. Gribētos ticēt, ka šīs izmaiņas būs pozitīvas mūsu valsts attīstībai un sekmēs labklājības līmeņa celšanu. Bet pagaidām pat speciālisti viennozīmīgi nevar precīzi prognozēt par integrācijas rezultātiem un ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību. Skaidrs ir viens – pārmaiņas ir, būs un mums visiem jābūt gataviem tām. No 2004. gada 1. maija Latvija iekļāvās kopējā muitas sistēmā, kurā ietilpst visas ES valstis, tādēļ muitas procedūras tiek veiktas tikai uz ES ārējām robežām. Latvijas – Lietuvas un Latvijas – Igaunijas robeža ir ES iekšējā robeža, kur vairs nestrādā muitnieki un Sanitārā robežinspekcija. Ir brīva preču kustība. Personu un transportlīdzekļu kontroli turpina robežsargi. Līdzšinējā kontroles un robežšķērsošanas sistēma saglabājās uz robežām ar Krieviju un Baltkrieviju. Līdz ar to Latvijas muitai bija jāpielāgojas jauniem apstākļiem un prasībām, parādījās jaunas funkcijas un uzdevumi, kuru sekmīgai īstenošanai bija nepieciešama attiecīgo tiesību bāze. Tātad iznāk, ka, no vienas puses, Latvijas robeža ar Eiropu izzuda, bet, no otras puses, Latvijas muitniekiem nākas koncentrēt visus savus spēkus, lai pienācīgi veiktu kontroli pār ES ārējai robežai. Nenoliedzami, ka tas viss prasa nepieciešamos tiesību aktus. Pirms iestāšanās ES Latvijā bija spēkā muitas darbību regulējošie pamatlikumi. Tas ir “Muitas likums”, likums “Par muitas nodokļiem (tarifiem), kā arī 2000. gada 24. oktobra noteikumi Nr. 363 “Kārtība, kādā atsevišķas preces netiek apliktas ar muitas nodokli” un citi MK noteikumi, kas bija izdoti saskaņā likumu “Par muitas nodokli (tarifiem)”. [1] Pirms iestāšanās ES viena no muitas galvenajām funkcijām bija nodokļu iekasēšana: gan PVN, gan akcīzes, gan nodoklis par dabas resursiem un, protams, muitas nodoklis. Muita valstij nodrošinājusi ievērojamus ieņēmumus, dodot valsts budžetā ap 60 % no visiem ienākumiem.
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Latvija pārejas procesā no LR muitas likuma uz ES muitas kodeksu
Реферат для университета17
-
Muitas nodoklis Latvijā
Реферат для университета26
Оцененный! -
Muitas kontrole Latvijas pastā
Реферат для университета26
Оцененный! -
Muitas tranzīta procedūra Latvijā
Реферат для университета25
-
Kravu apstrāde un uzglabāšana muitas noliktavās
Реферат для университета40