Muitas politika, tās mērķi un īstenošanas metodes

Mūsdienās pasaules ekonomisko procesu globalizācija attīstās ļoti strauji – praktiski vairs nepastāv barjeras atsevišķu preču ražošanas apjoma palielināšanai, bet grūtības rodas vēloties šīs saražotās preces realizēt, proti, atrodot vietu, kur tās varētu tikt pārdotas.
Jau no pirmajām Latvijas kā brīvas valsts pastāvēšanas dienām politiķi un valdība lielas cerības lika uz ienākumiem, kas tiks gūti no kravu pārvadājumiem tranzītā caur Latvijas teritoriju. Kopš seniem laikiem Latvijai ir būtiska loma dažādu preču apmaiņas procesā starp dažādām tautām un valstīm. Šie darījumi tika pakļauti dažādu nodokļu maksājumiem plašākā nozīmē, sākot ar 18.gadsimtu. Sevišķa loma šiem maksājumiem tika piešķirta 20.gadsimta pirmajā pusē un Otra pasaules kara starpposmā. Jau izsenis ir zināms, ka Latvijā ir izdevīgā ģeogrāfiskā atrašanās vietā tirdznieciskajiem darījumiem, kravu tranzītam starp austrumiem un rietumiem. Sevišķi svarīga vieta ir ierādāma Baltijas jūrai. Tāpat Latvijas teritoriju šķērso arī samērā attīstīts dzelzceļš un autoceļi. Ir tādas nozīmīgas pasaules ostas kā Ventspils, Rīga, pēdējos gados strauji attīstījusies arī Liepāja.1
Savukārt, Latvijai kļūstot par Eiropas Savienības (turpmāk – ES) dalībvalsti bija jāspēj īstenot daudz jaunu muitas funkciju, piemēram, savas kompetences ietvaros muitai jānodrošina ES Kopējās lauksaimniecības politikas administrēšana – lauksaimniecības produktu importa un eksporta režīma kontrole un attiecīgo maksājumu iekasēšana.…