Mūsdienu sabiedrībā un darba psiholoģijas jomā nav iespējams iztikt bez cilvēku ieinteresēšanas veikt savu darbu pilnvērtīgi un ar prieku, lai tas nestu labumu ne tikai darba devējam, bet arī pašam darītājam, tāpēc šī darba mērķis ir iepazīties ar literatūrā aprakstītajām mūsdienu darba motivācijas teorijām, to nozīmi darbinieku attieksmē pret darbu, kā arī salīdzināt motivāciju teoriju plusus un trūkumus.
Lai uz papīra izstrādāts plāns veiksmīgi darbotos, ir nepieciešams darbinieku motivēt attiecīgi darboties un pildīt pienākumus, lai sasniegtu organizācijas mērķus.
Lai izprastu darba procesu ietekmējošos faktorus, ir nepieciešamas zināt šo faktoru definīcijas.
Motivējums ir noteiktu motīvu komplekss, kas veicina cilvēku rīcību noteiktā virzienā.
Motivēšana ir darbinieku stimulēšana izvēlēties kādu no rīcības alternatīvām, lai sasniegtu organizācijas un personīgos mērķus. 1
L. N. Jewel ir izstrādājis šādu motivācijas definīciju: „ Motivācija ir process, kurā tiek apzināti mērķi, notiek izvēle, enerģijas virzīšana mērķa sasniegšanai.”2
Motīvs atver visu cilvēka iekšējo un ārējo vajadzību kopumu, kas pamudina strādāt.
Stimuls vairāk attiecas uz līdzekļiem, ar kuriem pamudināt cilvēku veikt kādu darbību.3
Vajadzības ir pastāvīgu dabisku, sociālu vai garīgu faktoru kopums, kuru klātesamība nepieciešama organisma un personības veiksmīgai funkcionēšanas un attīstības nodrošināšanai.…