Mūsdienu pedagoga Leonarda Žukova devums izglītībā

Mēdz teikt, ka skolotājs nav profesija, bet gan dzīvesveids. Es piekrītu, jo pedagogam ir nepieciešamas daudzas tādas personības iezīmes, ko ir grūti iegūt – tās vai nu ir iedzimtas vai nav, piemēram, mīlestība pret bērniem, smalkjūtība, dziļš godīgums un atbildība vispirms jau pret sevi, savām domām, spriedumiem un, protams, arī attiecībā uz apkārtējiem, cieņa un pašcieņa. Pedagogam ir jābūt krietnai personībai ar patiesu atbildības sajūtu, jo skolotāja darbs tieši ietekmē daudzu cilvēku prātu, domas, gribu, jūtas un galu galā arī viņu likteņus. Pedagogam ir liela nozīme visas sabiedrības veidošanās procesā. Tātad pedagogam ir jābūt īpašai personībai. Tomēr ar iedzimtām pedagoga īpašībām un talantiem vien nepietiek – ir nepieciešamas profesionālas zināšanas.
Arī es esmu nonākusi uz ceļa, kura galapunkts ir ”profesionāls pedagogs”. Lai gan esmu tikai pašā ceļa sākumā, jau esmu sapratusi, ka galapunkta nemaz īsti nav - tas ar vien virzās uz priekšu, jo tālāk tu ej, jo tālāks ir galapunkts, bet tas ir skaisti un tas ir tik vērtīgi uz to tiekties. Jo tālāk tu ej, jo bagātāks kļūsti, jo vairāk tu vari sniegt sev, saviem skolēniem un visai sabiedrībai. Ir daudzas „bagātas personības”, izcili pedagogi, kas tālu tikuši, daudz atklājuši, sasnieguši un daudz profesionālu atklājumu, padomu atstājuši mums. Viens no viņiem ir profesors Leonards Žukovs, kura grāmatas lasot, profesionāls skolotājs atklājas no visdažādākajām pusēm un visdažādākajās situācijās. Man ļoti tuvas un saprotamas šķiet Leonarda Žukova atziņas, nereti šķiet, ka es jau to sen esmu sevī zinājusi, tikai neesmu aptvērusi līdz izlasu L. Žukova precīzi noformulētās un izklāstītās domas un tad man it kā atveras acis – jā patiešām tā ir, kā viņš saka! Viņa atziņas pedagoģijā var un vajag lasīt atkal un atkal, jo tās ir ļoti dziļas un vērtīgas.…