Humanitārajā pedagoģijā vērojama tendence priekšplānā izvirzīt cilvēku kā personību, viņa gara pasauli un tas attīstības procesu.
Vērtīborientācija, kā zināms, ir cilvēka pašvērtības un viņa attieksmju sistēmas raksturotāja. Tādēļ viens no svarīgākajiem mūsdienu pedagoģiskās darbības uzdevumiem ir pusaudžu vērtīborientāciju sistēmas attīstīšana, kultivēšana. [4]
Īpaši aktualizējamas ir “garīgas”, ideālas vērtības - nozīmīgs faktors jauniešu iekšpasaules sakārtošanā, harmonijas veidošanā attieksmēs pret ārpasauli.
Mūzika ar tai piemītošo īpašo spēju aizkustināt un sakārtot cilvēka dvēselisko darbību ir nozīmīgs garīgo vērtību apgūšanas un indivīda vērtīborientācijas līdzeklis. Tajā pašā laikā mūsdienu modernā pasaule ar straujo tehnisko līdzekļu izplatību, ar augsto sociālizācijas līmeni ir ienesusi korekcijas ne vien mūzikas funkcionālajā eksistence, bet radījusi arī vēl nebijušu skanošas vides pārblīvējumu. Tādēļ zemas kvalitātes mūzikas iedarbība - Īpaši uz nenobriedušu psihi, uz pusaudžu vēl neizveidotu gaumi - dažkārt var but pat postoša. [25]
20. gadsimta beigu pētījumi mūzikas socioloģija, psiholoģija un pedagoģija aizvien biežāk skar mūsdienu sociālo apstākļu ietekmētas mūzikas kultūras dziļo kontrastu izraisītās problēmas pusaudžu tikumiskajai audzināšanā un garīgo vērtību hierarhijas veidošanās procesā [21, , 23, 24]
Latvijā pagaidām “mūzikas pedagoģijas” nozares mērķi, uzdevumi, formas, metodes utt. tiek interpretētas salīdzinoši šauri, ar šo jēdzienu visbiežāk saista tikai vispārējas un specializētas muzikālās izglītošanās jomu. …