Nabadzības dati Latvijā
Latvija, 90.gadu sākumā atgūstot savu valstisko neatkarību, no komandekonomikas pārgāja jaunā tirgus ekonomikas sistēmā, kuru sauc par brīvo tirgu. Valstī sākās plašas struktūrālas pārmaiņas, tika privatizēti īpašumi, sākās aktīva uzņēmējdarbība. Visus iedzīvotājus bija pārņēmusi ticība skaistai un bagātai dzīvei.
Taču jau pirmajos mēnešos sabiedrību gaidīja vilšanās, jo valsts un tās iedzīvotāji nespēja tikt līdzi atsevišķu indivīdu materiālās attīstības tempiem, kā rezultātā sabiedrība noslāņojās un liela daļa Latvijas iedzīvotāju saskārās ar nabadzības problēmu. Sākotnēji pārsvarā tā tika uzskatīta par personīgu problēmu, kur vainojams ir katrs pats. Taču arvien pieaugošais bezdarbs, straujā inflācija un zemā pirktspēja drīz vien uzskatāmi parādīja nabadzības problēmas aktuālo nozīmi.
Padomju laikā nabadzība nebija īpaši izplatīta parādība un neeksistēja arī kā pētījumu vērts vai sabiedriski apspriežams temats. Neraugoties uz to, ka lielā mērā nabadzība radusies sabiedrības plašo saimniecisko pārkārtojumu rezultātā, daudzi iedzīvotāji ir saglabājuši padomju laika attieksmi un sajūtu, jo toreiz būt “nabadzīgam” nozīmēja to pašu, ko reāli būt izstumtam no sabiedrības, un tika uzskatīts, ka nabadzība rodas tikai personīgu neveiksmju rezultātā (Nabadzīgo cilvēku viedokļi – nabadzības sociālais vērtējums Latvijā)
Katras ģimenes un mājsaimniecības labklājība lielā mērā ir atkarīga no strādājošo, sociālo palīdzību saņemošo un apgādībā esošo personu samēra tajās. Tas ir viens no faktoriem, kas noved pie zināmas nevienlīdzības ienākumu sadalē sabiedrībā.
Gini koeficients Latvijā pieaudzis no 0.30 (1996.g.) līdz 0.34 (2002.g.). Pilsētās minētais rādītājs četru gadu laikā ir pieaudzis par 4 punktiem, laukos – par 6 punktiem. Iedzīvotāju noslāņošanās process laukos notiek straujāk, nekā pilsētās.
Pats par sevi Gini koeficients neraksturo ne nabadzību, ne tās izplatību. Taču tā pieaugums liecina par to, ka var būt radušies nosacījumi nabadzības pieaugumam, sevišķi gadījumos, ja ienākumu līmenis sabiedrībā ir zems vai tā izmaiņas trūcīgākajās iedzīvotāju grupās ir neadekvātas ienākumu pieaugumam vidēji valstī.
Saskaņā ar Dzīves apstākļu pētījuma datiem par „nabadzīgām” 1999.g. nogalē sevi uzskatīja 12% mājsaimniecību, bet 34% uzskatīja, ka „nav nabagi, bet ir uz nabadzības sliekšņa”.
…
