Nabadzības riska indekss

2016. gadā par 3,5 procentpunktiem palielinājies iedzīvotāju īpatsvars vecuma grupā virs 65 gadiem, kuri pakļauti nabadzības riskam (no 34,6 % 2015. gadā līdz 38,1 % 2016. gadā). Ja persona vecumā virs 65 gadiem dzīvo viena pati, tad nabadzības risks pieauga vēl straujāk – no 67,4 % 2015. gadā līdz 74 % 2016. gadā (Centrālā statistikas pārvalde, 2017).
CSP dati liecina, ka nabadzības riska indekss ir atkarīgs no iedzīvotāju iegūtā izglītības līmeņa. Saskaņā ar datiem vecuma grupā no 18 līdz 64 gadiem ieskaitot, nabadzības risks ar augstāko izglītību ir mazāks nekā iedzīvotājiem ar vidējo izglītību un pamatskolas vai zemāku izglītību (irlv.lv, 2014).
Gada laikā par 4,6 procentpunktiem samazinājies nabadzības riskam pakļauto bērnu īpatsvars un saruka līdz 18,6 % 2016. gadā (23,2 % 2015. gadā). Mājsaimniecībās, kurās apgādībā esošos bērnus audzina tikai viens no vecākiem, nabadzības risks joprojām ir augsts un sasniedza 34,4 % 2016. gadā. Ievērojami (par 9 procentpunktiem) samazinājies nabadzības risks mājsaimniecībās, kurās divi pieaugušie audzina trīs vai vairāk bērnus – no 34,5 % 2015. gadā līdz 25,5 % 2016. gadā. Nabadzības risks ir ievērojami zemāks mājsaimniecībās, kurās divi pieaugušie audzina vienu bērnu, vai mājsaimniecībās, kurās divi pieaugušie audzina divus bērnus – attiecīgi 11,2 % un 14,7 % (Centrālā statistikas pārvalde, 2017).
Katru gadu ļoti augstam nabadzības riskam (virs 50 %, izņemot 2010. gadu – 47,9 %) ir pakļauti bezdarbnieki (skat. 3.1. attēlu.), un 2016. gadā rādītājs sasniedza 55,7 %. Strauji pieaudzis pensionāru nabadzības risks – līdz 41,9 % 2016. gadā salīdzinājumā ar 36,7 % 2015. gadā. 2016. gadā līdz 8,3 % ir samazinājies nodarbināto personu nabadzības risks (2015. gadā – 9,2 %) (Centrālā statistikas pārvalde, 2017).
…