| Nr. | Название главы | Стр. |
| II | Nāciju Sadraudzība | 3 |
| III | Vēlēšanu sistēmas Nāciju sadraudzības valstīs | 4 |
| 1. | Mažoritārā vēlēšanu sistēma | 4 |
| 1.1. | Mandāts pirmajam | 5 |
| 2. | Proporcionālās pārstāvniecības sistēma | 5 |
| 2.1. | Jauktu locekļu proporcionālā sistēma | 7 |
| IV | Kanāda | 7 |
| 1. | Valsts iekārta | 7 |
| 2. | Kanādas vēsture | 9 |
| 3. | Kanādas vēlēšanu sistēma | 10 |
| 4. | Kanādas 2006.gada 39.vēlēšanu rezultāti | 12 |
| V | Jaunzēlande | 13 |
| 1. | Jaunzēlandes vēsture | 13 |
| 2. | Valsts iekārta | 14 |
| 3. | Jaunzēlandes vēlēšanu sistēma | 15 |
| VI | Kanādas un Jaunzēlandes vēlēšanu sistēmu priekšrocības un trūkumi | 19 |
| Izmantotās literatūras saraksts | 19 |
II. Nāciju sadraudzība
Nāciju Sadraudzība, (angliski Commonwealth of Nations vai British Commonwealth) ir brīvprātīga 53 neatkarīgu un suverēnu valstu apvienība. Lielākā daļa no dalībvalstīm ir bijušas Britu impērijas sastāvā.
Elizabete II Sadraudzības 16 valstīs joprojām ir oficiālā valsts galva; šīs tituls gan ir formāls un nenozīmē reālu politisku kontroli pār šīm valstīm.
Sadraudzība pirmkārt ir organizācija kurā valstis ar atšķirīgu ekonomikas attīstības līmeni var kopīgi, un uz vienādiem noteikumiem, sadarboties. Organizācijas galvenie mērķi ir veicināt ekonomisko sadarbību starp valstīm, kā arī veicināt demokrātiju, cilvēktiesības, un labu valsts pārvaldi.
Sadraudzība nav politiska savienība, un Lielbritānijai tajā nav speciālu privilēģiju, vai tiesību ietekmēt citu dalībvalstu politiku. Lai arī sešpadsmit dalībvalstis formāli atzīst Lielbritānijas monarhu, Elizabeti II par savas valsts galvu, lielākā daļai dalībvalstu ir savi valsts vadītāji.
III. Vēlēšanu sistēmas Nāciju sadraudzības valstīs
1. Mažoritārā vēlēšanu sistēma
Mažoritāro sistēmu atbalstītāji piemin tādas priekšrocības, kā vienkāršība, stabilitāte, vēlētāju kopienu pārstāvniecība. Mažoritārās sistēmas ir relatīvi viegli saprast, to rezultāti ir tendēti uz spēcīgām un stabilām valdībām, un katrai vietējo vēlētāju vienībai ir viens pārstāvis. Mažoritārās sistēmas atšķiras no pārsvara ar to, ka katram pārstāvim ir apgabala vēlētāju absolūtā vairākuma atbalsts.
Mažoritārajā sistēmā kandidāts var tikt ievēlēts bez absolūta vairākuma. Īstenībā vajadzīgais balsu procents var būt diezgan zems - atkarīgi no kopīgā kandidātu skaita un viņu balss procentiem. Lai kandidāts ar mazāk nekā 50% balsu neiegūtu mandātu, mažoritārās sistēmas noteikumi nosaka, ka uzvarējošam kandidātam ir nepieciešams ‘absolūtais vairākums’, t.i., 50% + 1 balss. Bet tāds noteikums pats par sevi ir nepietiekams, jo pastāv iespēja, ka arī vairāk par diviem kandidātiem neviens neiegūst vajadzīgos procentus. Tāpēc valstīs ar mažoritāro sistēmu pastāv viens no diviem risinājumiem – vēlēšanu otrā kārta vai alternatīvais balsojums.…
Kanādas un Jaunzelandes valsts iekārtas salīdzinājums, vēlēšanu sistēmu izpēte, analīze
- Baltijas valstis – partneres vai konkurentes
- Nāciju sadraudzības valstis. Kanāda un Jaunzēlande
- Valstiskais aizbildnieciskums - paternālisms
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Valstiskais aizbildnieciskums - paternālisms
Реферат для университета7
Оцененный! -
Baltijas valstis – partneres vai konkurentes
Реферат для университета14
Оцененный! -
Ekonomikas valstiskā regulēšana
Реферат для университета26
Оцененный! -
Baltkrievijas valstiskās un nacionālās identitātes problēmas
Реферат для университета12
-
Iedzīvotāju zināšanas par ES institūcijām Latvijā un citās Eiropas Savienības valstīs. Salīdzinošā analīze
Реферат для университета29

