Kapitālisma attīstība Latvijā 19. gs. norisa, pastāvot spēcīgām feodālisma paliekām. Vienlaikus ar feodālisma sairumu un kapitālisma attīstību Latvijā veidojās jauna vēsturiska kategorija - latviešu nācija. Nāciju kā cilvēku stabilu kopību raksturo: kopēja ekonomiskā dzīve, teritorija, valoda un kultūra, kas radusies uz kopējās psihiskās struktūras bāzes.
Atsevišķi nāciju veidojoši elementi bija radušies jau feodālisma laikā. Nācijas pamatu - kopējo ekonomisko dzīvi radīja un nodrošināja tikai kapitālisma attīstība. Tāpēc latviešu nācijas izveide notika 19. gs. otrā pusē. Latviešu tautība kā etniska kategorija bija noformējusies feodālisma laikmetā. Augstākas sociāli etniskas kopības - nācijas nozīmi tā ieguva tieši kapitālisma apstākļos.
Latvijas teritoriālā kopība izveidojās un nostiprinājās 18. gs. beigās sakarā ar to, ka tika pabeigta Latvijas teritorijas apvienošana Krievijas ietvaros.
Kapitālisma apstākļos tika nodrošināta viena valodas izveide, jo attīstījās latviešu nacionālā literārā valoda, kuras pamatā bija dialekti un izloksnes, kurās runāja latvieši ekonomiski attīstītākajos Latvijas apgabalos Vidzemes vidusdaļā un Zemgalē. Latviešu nacionālā literārā valoda, izaugusi uz tautības valodas bāzes, 19. gs. otrā pusē kļuva par latviešu literatūras, preses, zinātnes valodu, par latviešu nacionālās kultūras izteicēju.
Latviešu tautas psihiskās struktūras raksturu un tautas kultūras kopības īpatnības noteica tautas vēsture, feodālisma laikmeta atbrīvošanās cīņas, darba dzīve. Tautas kultūru visdziļāk raksturoja latviešu folklora - darba un dzīves filozofijas, tautas ētikas un estētikas, mākslinieciskās apdāvinātības un estētiskās gaumes paudēja un apliecinātāja. Latviešu nācijas veidošanās periodā notika tautas nacionālās pašapziņas mošanās. …
