Secinājumi
Darbā nav veikts pētījums, kas sabiedrībai darītu zināmu kaut ko jaunu par Nameja gredzenu, ir tikai apkopoti jau iepriekš rakstīti darbi un materiāli.
Grūtības bija atrast plašākus komentārus par Moliānas Franciska izmeklēšanas protokolu, vienu no diviem avotiem, kur vēsturiski aprakstīts Namejs. Neizdevās atrast spriedumus, kas vēstītu ko vairāk par Atskaņu hroniku, ja neskaita to, ka Namejs zemgaļus noteikti nav pievērsis kristietībai.
Izvirzītie mērķi ir sasniegti: Nameja gredzena nosaukums radies 20. gs. 30. gados, kad tika atrasti divi sudraba gredzeni Daugmales pilskalnā. 1931. gadā tiek izdots A. Grīna romāns “Nameja gredzens”, kur aprakstītas zemgaļu sacelšanās, kas simbolizē latviešu sīkstumu un drosmi. Tomēr autori uzskata kā arī piekrīt Maritai Zitanei, ka galvenokārt gredzens ir ieguvis Nameja vārdu pateicoties K. Ulmanim, kas vēlējās norādīt uz varas pārmantotību no zemgales ķēniņa Nameja.
Taču, lai arī gredzens ir ieguvis Nameja vārdu, tas tomēr ar Zemgales ķēniņu diez vai bijis saistīts jo:
1.Nameja gredzeni pēc arheoloģiskajiem izrakumiem kapulaukos, kuros tie atrasti, tiek datēti ar 12. gs. vai vēlākais 13. gs. sākumu, bet Namejs bija zemgaļu lielkungs ap 1270. – 1281. gadu, tas ir, to laiku, kad tā sauktais Nameja gredzens vairs netika valkāts.
2.Nameja gredzens ir latgaļu rota un zemgaļi to nevalkāja. Turklāt, nocietinājumi Daugmales pilskalnā, kur atrasti Latvijā pirmie gredzeni ar šo pinuma motīvu, beidza pastāvēt 12. gs. trešā un ceturtā ceturkšņa mijā - laikā kad zemgaļu virsaitis Namejs vēl nebija dzimis.
3. Tā kā nav zināms ne Nameja izskats, ne virsaiša kapa vieta, ne arī viņa nēsāto rotu vai ieroču veids, tad jebkāda rotu vai citu priekšmetu saistība ar Nameju nav vēsturiski pamatota.
…
