Narkomānija

Nar­ko­mā­ni­jas jē­dziens eti­olo­ģis­ki ir sais­tīts ar vār­du nar­ko­ti­kas ( no grie­ķu nar­ko­ti­kus – ie­mi­dzi­nošs), dom­star­pī­bas ro­das mē­ģi­not no­saukt tās vie­las ku­ras ne­at­tie­cas mie­gu iz­rai­so­ša­jām, bet gan psiho­sti­mu­lē­jo­šām. Mūs­die­nās jē­dzie­nu nar­ko­ti­kas at­tie­ci­na uz tām vie­lām ku­ras ie­dar­bo­jas: uz­bu­di­no­ši, sā­pes rem­dē­jo­ši, sniedz eifo­ri­ju vai arī ie­mi­dzi­no­ši. (Бурлачук., Морозов1999)
Li­te­ra­tū­rā var at­rast arī šā­du, tre­jā­du skaid­ro­ju­mu nar­ko­ti­kām, pro­ti, me­di­cī­nis­kais kri­tē­rijs, tās ir vie­las ku­ras, ie­dar­bo­jas uz cen­trā­lo ner­vu sis­tē­mu. Otrs kri­tē­rijs, ne­me­di­cī­nis­ka vie­lu lie­to­ša­na pla­šos ap­mē­ros, kas ie­gūst so­ci­ālu no­zī­mi. Tre­šais kri­tē­rijs- ju­ri­dis­kais, no­teik­tu vie­lu lie­to­ša­na ir ju­ri­dis­ki so­dā­ma.
Pa­ti nar­ko­mā­ni­ja ir kva­li­fi­cē­ja­ma kā sli­mī­ba ku­ru iz­rai­sa at­kār­to­ta nar­ko­tis­ku vie­lu lie­to­ša­na, un mai­nī­tas uz­ve­dī­bas pa­rā­dī­ša­nās, kā arī iz­rai­sa psiho­lo­ģis­ku un fi­zi­olo­ģis­ku at­ka­rī­bu. (Har­matz 1993)…