Nauda

Par to, kā labāk definēt naudu, finansisti un darījumu pasaules ļaudis domājuši jau kopš seniem laikiem, taču faktiski tā arī nepastāv vispārēja vienošanās, kas īsti būtu jāuzskata par naudu.
Nauda ir viss tas, kas pilda apgrozības līdzekļa, vērtības mēra un uzkrāšanas līdzekļa funkcijas.
Tirgus var sekmīgi funkcionēt tikai tad, ja vienlaikus ar resursu un preču kustību notiek arī naudas kustība.

Nauda kā apgrozības līdzeklis

Šo funkciju nauda pilda vienmēr, kad notiek samaksa par saņemtajām precēm un pakalpojumiem. Nauda ir līdzeklis, kas padara maiņu daudz ērtāku, vienkāršāku un izdevīgāku. Tā aizstāj neefektīvo bartera tirdzniecību, kad notiek vienas preces vai pakalpojumu maiņa pret citu preci vai pakalpojumu. Nauda kā apgrozības līdzeklis neradās uzreiz, bet gan vēsturiskās attīstības gaitā, attīstoties preču ražošanai un tirdzniecībai.
Cilvēku sabiedrības sākumposmā naudas nebija. Cilvēki dzīvoja ģintīs un ciltīs. Visus saražotos vai no dabas iegūtos produktus viņi patērēja paši savu vajadzību apmierināšanai. Tirdzniecība starp kopienām nepastāvēja. Produktu maiņa notika tieši, mainot vienu lietu pret otru bartera darījumu veidā. Piemēram, ja kādai ciltij, kura ražoja graudus, bija vajadzīgi mājlopi, šī cilts tos ieguva, dodot kādai citai ciltij graudus un pretī saņemot mājlopus. Tātad notika tieša produkta maiņa. Naudas klātbūtne nebija vajadzīga. Šādu tirdzniecību, kas norisinās bez naudas, sauc par barteru. …