Nauda

ROMIEŠU MONĒTAS (1. – 4. GS.) Senākā līdz šim Latvijas teritorijā atrastā nauda ir romiešu monētas. Tās šeit nonakušas galvenokārt pa t. s. dzintara ceļu, kas aizsākās Karnuntas pilsētā pie Donavas (tag. Ungā- rijā), tad cauri Klodzko ielejai virzījās uz Baltijas jūru, tālāk gar tās krastu līdz senprūšu zemei Sembijai (Kaļingradas apgabals), visbeidzot, šķērsojot Klaipēdas novadu, sasnie- dza Kurzemes piekrasti. Otrs bija jūras ceļš, kas aizsākās Gallijas provincēs un Reinas novadā, nāca no Utrehtas pilsētas apkaimes (tag. Holandē), apliecās apkārt Jitlandes pus- salai un pāri Baltijas jūrai turpinājās līdz Ordas, Vislas, Nemunas un Daugavas grīvai.Ie- spējams, daļa romiešu monētu Latvijā nokļuva arī no Romas impērijas austrumu daļas – cauri Melnās jūras piekratses pilsētām un tālāk pa Dņepras – Daugavas ūdensceļu. Par romiešu monētām lielākoties maksāts ar dzintaru, bet Latvijas vidus un austrumda- ļas iedzīvotāji, kam dzintara nebija, pret monētām mainīja kažokādas, vasku, medu. Nav drošu ziņu, ka romiešu monētas Latvijas tertorijā kādreiz būtu veikušas naudas fun- kcijas mūsdienu izpratnē, bet kā maiņaslīdzeklis tās neapšaubāmi ir lietotas. Par to, ka šīs monētas uzskatītas par vērtīgām un pat viņsaulē noderīgām, liecina tas, ka monētas kā rit- uālpiedeva dotas mirušajiem līdzi kapā. Veselas 17 romiešu monētas atrastas agrā dzelzs laikmeta kuršu apbedījumos Rucavas Mazkatužu kapulaukā (Liepājas raj.). Piemēram, kādā vīrieša apbedījumā bija imperatoru Adriāna (117-138) un Marka Aurēlija (161-180), kā arī viņa sievas Faustīnas Jaunākās monētas, bet turpat līdzās arī vietējās izcelsmes bro- nzas stopa saktas, spirālgredzeni, dzelzs izkapts, duncis, uzmavas cirvis un uzmavas šķē- pa gals. Savukārt Medzes pagasta Kapsēdes kapulaukā atrastas 22 sudraba un 7 bronzas monētas. Domājams, romiešu monetas Latvijā izmantotas arī kā izejviela sīkāku bronzas priekšmetu izgatavošanai. Sestercijs – kalts Romas impērijā Antonīna Pija (138-161) valdīšanas laikā. (bronza, svars-24.04 g, diametrs – 32.5 mm.) Denārijs – kalts Romas impērijā 140. – 144. g. Antonīna Pija valdīšanas laikā. ( Ag, 2.90 g, diametrs – 17.0 mm. )