Naudas pirmsākumi meklējami 75 000 gadu p.m.ē., kur Āfrikā tika izmantota protonauda (gliemežvāki).Tur, kur neprata apstrādāt metālu, lai izgatavotu monētas, izmantoja gliemežvāku vai ziloņkaula rotas lietas. Tās bija viegi sadalīt un pārvietot, kā arī grūti noviltot. Iesākumā naudas vietāizmantoja preces, kas tika samainītas, t.i. izdarīts barters jeb naturālā apmaiņa. Vēlāk tika ieviesta tā sauktā prečnauda, kad naudas funkcijas pildīja dažādas preces. Kādreiz nauda ir bijusi dažādi priekšmeti piem. Dārgmetāli, gliemežvāki, lopi un pat cigaretes.
Amerikas indiāņu nauda bija no gliemežvākiem izveidotas pērlītes, indiešu – koši krāsoti gliemežvāki, Fidži salas iedzīvotāju – vaļu zobi, Ziemeļamerikas kolonistu – tabaka, Klusā okeāna salas Japas iedzīvotāju – lieli akmens diski (to vērtība bija atkarīgā no izmēra; lielākie diski bija pat 12 pēdas diametrā un svēra vairākas tonnas) viduslaiku Irākas iedzīvotāju – maize. Kā maksāšanas līdzeklis ilgi tika izmantota maize.
Nauda visbiežāk ir izmantota kā metāls. Metāla monētas kā maksāšanas līdzeklis parādījas apm. 7.gs. p.m.ē. Pirmās monētas Grieķijā bija izgatavotas no vara, vēlāk no dzelzs, iespējams tāpec, ka abus šos metālus daudz izmantoja ieroču gatavošanā. Argosas karalis Feidons, apm 700.g. p.m.ē., dzez monētas nomainīja pret sudraba, kas bija diezgan nelietderīgs metāls, tikai dekoratīvs. Feidona sudraba monētas izmantoja kā starptautisku maiņas līdzekli līdz Peloponēsas karam. Pēc kara sudraba monētu vietā stājās Atēnu drahma. Pirmās dārgmetāla monētas, kuras bija gatavotas no zelta tika izdotas Lidijā, Anatolijā. Monētas gatavoja no sudraba un zelta sakausējuma. …
