Naudas pieprasījums un piedāvājums

Naudai ir nozīmīga loma ikvienas valsts, ikviena tās iedzīvotāja, ikkatra cilvēka dzīvē. Nauda ir visur, bet ne ikvienam. Nauda tiek gan pieprasīta, gan arī piedāvāta. Un nav svarīgi vai naudu sauc par dolāriem, rubļiem vai mārciņām, tā ir un paliek nauda. Nau­da pil­da trīs fun­kci­jas: vēr­tī­bas mērs, uz­krā­ša­nas lī­dzek­lis un ap­gro­zī­bas lī­dzek­lis. Nauda tiek lietota savstarpējos darījumos starp cilvēkiem, firmām un valstīm.
Izvēlētā tēma ir aktuāla, jo naudas pieprasījums un piedāvājums ir tās lietas, kuras tiek īpaši uzmanītas un kurām seko līdzi, jo tās var ietekmēt gan ikkatru no mums, gan arī valsti, reģionu, kontinentu vai pat visu pasauli.
Šī kursa darba mērķis ir izpētīt naudas pieprasījumu un piedāvājumu balstoties uz amerikāņu sistēmu(vienu no lielākajām un varenākajām pasaulē), kā arī izpētīt iespējamo izmaiņu sekas.
Kursa darba uzdevums ir:
pirmkārt, definēt un analizēt naudas piedāvājumu;
otrkārt, izpētīt un analizēt naudas pieprasījumu ;
treškārt, izanalizēt izmaiņu sekas ;
Kursa darba izstrādāšanas laikā tika izmantoti sekojoši informācijas avoti: V. Bikses grāmatu “Makroekonomikas pamati. Teorija. Problēmas. Politika.”, rakstus no žurnāliem “Latvijas Ekonomists” un “Averss un Reverss”, grāmatas krievu valodā – “Деньги. Банки. Кредит”, “Деньги, банковское дело и денежно-кредитная политика”, “Экономикс”, "Основы денежного обращения и кредита", kā arī interneta piedāvātos materiālus - www.bank.lv, www.financenet.lv
Kursa darbs sastāv no 3 nodaļām un nobeiguma (secinājumi un priekšlikumi). Pirmā nodaļa ir par naudas piedāvājumu; otrā – par naudas pieprasījumu; trešā nodaļa ietver sevī naudas piedāvājuma un pieprasījuma izmaiņu analīzi.
1. nodaļa Nau­das pie­dā­vā­jums

Jē­dziens “nau­das pie­dā­vā­jums” vien­kār­šā­ka­jā for­mā no­sa­kās kā ie­dzī­vo­tā­jiem skaidrā naudā eso­šais do­lā­ru dau­dzums. Pie tam tiek pie­ļauts, ka ASV Fe­de­rā­lo Re­zer­vju Sis­tē­ma (FRS, ASV centrālā banka) re­gu­lē nau­das pie­dā­vā­ju­mu, pa­lie­li­not vai sa­ma­zi­not ap­gro­zī­bā eso­šo nau­da­s dau­dzu­mu ar at­klā­tā tir­gū veik­to ope­rā­ci­ju pa­lī­dzī­bu. Pir­ma­jā pie­gā­jie­nā pie­ņe­ma­ma šā­da de­fi­nī­ci­ja to­mēr ne­dod iz­sme­ļo­šu priekš­sta­tu par nau­das tir­gu, jo tiek ig­no­rē­ta ban­ku sis­tē­mas lo­ma.
To­mēr nau­das pie­dā­vā­jums nav at­ka­rīgs ti­kai no FRS po­li­ti­kas, bet arī no pri­vāt­per­so­nu – nau­das īpaš­nie­ku rī­cī­bas un to ban­ku po­li­ti­kas, ku­rās nau­da gla­bā­jas. Nau­da ie­tver se­vī lī­dzek­ļus, ku­ri ir gan ie­dzī­vo­tā­jiem skaidrā naudā, gan ban­ku kon­tos (pie­mē­ram, no­rē­ķi­nu) un ku­rus var iz­man­tot da­rī­ju­mu veik­ša­nai. Pie­ņem­sim:
M - nau­das pie­dā­vā­jums
C – skaid­ras nau­das sum­ma
D – no­rē­ķi­nu kon­tu lī­dzek­ļu sum­ma
Tad: M = C + D
Lai iz­skaid­ro­tu fak­to­rus, ku­ru no­sa­ka nau­das pie­dā­vā­ju­mu, ne­pie­cie­šams zi­nāt mij­ie­dar­bī­bu starp skaid­ro nau­du un no­rē­ķi­nu kon­tu lī­dzek­ļiem, kā arī FRS po­li­ti­kas ie­tek­mi uz kat­ru no šiem kom­po­nen­tiem.

1.1 100% - ga ban­kas re­zer­vē­ša­na

Pie­ņem­sim, ka ban­ku nav. Tad nau­da ek­sis­tē ti­kai skaid­rā vei­dā un tās sum­ma ir vie­nā­da ar ie­dzī­vo­tā­jiem skaidrā naudā eso­šo do­lā­ru dau­dzu­mu. Pē­tī­ju­ma mēr­ķim pie­ņem­sim, ka eko­no­mi­kas ap­gro­zī­bā ir 1000 do­lā­ri.…